Atšķirības starp "Reformācija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Reformācija''' - | + | '''Reformācija''' - XVI gs. Centrāleiropā aizsākusies [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcu]] reformēt pieprasoša kustība, kas gala rezultātā noveda pie Baznīcas sašķelšanās, atdaloties no tās [[Protestantisms|protestantismam]]. Reliģiski ''reformācija'' bija vēlme atgriezties pie agrīnās kristietības kulta formām (reformatoru izpratnē), kad vēl nebija Baznīcas kā laicīgas institūcijas; ētiski tā bija ekonomiski maazāk attīstīto centrālās un Ziemeļeiropas zemju iedzīvotāju vēršanās pret "izvirtīgās" un amorālās [[Renesanse]]s pārņemto turīgākās Dienvidrietumeiropas dzīvi; politiski - Baznīcas laicīgās varas ierobežošana un tās īpašumu sekularizēšana. Aizsāka [[Ticības kari|ticības karu]] gadsimtu Eiropā, [[Kontrrenesanse|kontrrenesansi]] kultūrā, [[Feodālisms|feodālās sabiedrības]] sairšanu. No katoliskās Baznīcas atkrita Anglija, Skotija, Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Holande, Čehija, daļa vācu zemju, daļa Francijas, Ungārija, [[Livonija]]. Baznīca kļuva daudz lielākā mērā atkarīga no laicīgās varas. Laikmetu, kas sekoja ''reformācijai'', no apm. XVI gs. vidus līdz pat XIX gs. beigām var raksturot kā arvien jaunu konfesiju un sektu rašanās laikmetu, kurā notika ''reformācijas'' protestantisma padziļināšanās gan kvalitatīvā veidā - nonākot līdz ''protestantisko'' mācību galējībām, gan kvantitatīvā ziņā - pieslejoties protestantismam jaunām masām misijas un evaņģelizācijas ceļā. |
| − | |||
| − | |||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. novembris, plkst. 17.36
Reformācija - XVI gs. Centrāleiropā aizsākusies Romas Katoļu Baznīcu reformēt pieprasoša kustība, kas gala rezultātā noveda pie Baznīcas sašķelšanās, atdaloties no tās protestantismam. Reliģiski reformācija bija vēlme atgriezties pie agrīnās kristietības kulta formām (reformatoru izpratnē), kad vēl nebija Baznīcas kā laicīgas institūcijas; ētiski tā bija ekonomiski maazāk attīstīto centrālās un Ziemeļeiropas zemju iedzīvotāju vēršanās pret "izvirtīgās" un amorālās Renesanses pārņemto turīgākās Dienvidrietumeiropas dzīvi; politiski - Baznīcas laicīgās varas ierobežošana un tās īpašumu sekularizēšana. Aizsāka ticības karu gadsimtu Eiropā, kontrrenesansi kultūrā, feodālās sabiedrības sairšanu. No katoliskās Baznīcas atkrita Anglija, Skotija, Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Holande, Čehija, daļa vācu zemju, daļa Francijas, Ungārija, Livonija. Baznīca kļuva daudz lielākā mērā atkarīga no laicīgās varas. Laikmetu, kas sekoja reformācijai, no apm. XVI gs. vidus līdz pat XIX gs. beigām var raksturot kā arvien jaunu konfesiju un sektu rašanās laikmetu, kurā notika reformācijas protestantisma padziļināšanās gan kvalitatīvā veidā - nonākot līdz protestantisko mācību galējībām, gan kvantitatīvā ziņā - pieslejoties protestantismam jaunām masām misijas un evaņģelizācijas ceļā.
Literatūra
- Reformācija. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 356. lpp.
- Vēbers Makss. Reliģijas socioloģija. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2004.
- Garadža V. Protestantisms. - Liesma: Rīga, 1973., 179 lpp.
