|
|
| 1. rindiņa: |
1. rindiņa: |
| − | '''Rekrūši''' (no lat. ''recrescere'' - "ataugt", fr. ''récruter'' - "vākt karaspēku"; vāc. ''Rekruten'', kr. ''рекруты'') - rekrutēšanas klausības kārtā karadienestā valsts regulārajā armijā iesaucamie jaunajos laikos vairākās Eiropas valstīs: katrai valsts [[province]]i vajadzēje dot [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] papildināšanai noteiktu skaitu ''rekrūšu'', līdz ar to dienestam nebija pakļauti visi veselie vīrieši, kā vispārējā karaklausībā, bet tikai daļa. | + | '''Rekrūši''' (no lat. ''recrescere'' - "ataugt", fr. ''récruter'' - "vākt karaspēku"; vāc. ''Rekruten'', kr. ''рекруты'') - [[rekrutēšanas klausība]]s kārtā karadienestā valsts regulārajā armijā jauniesauktie jaunajos laikos vairākās Eiropas valstīs. XIX gs. aizstājot rekrutēšanas sistēmu ar vispārējo karaklausību, ''rekrūši'' pārstāja pastāvēt kā kategorija. |
| − | | |
| − | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] rekrutēšanu ieviesa 1705. gadā, un rekrtēšanai bija pakļauti visi '''nodevu ļaudis''' (''даточные люди''), t.i. [[nodevu kārta|nodevu kārtām]] (''податные сословия'') piederīgie - [[zemniecība]], [[mietpilsoņi]] u.c., - un tai bija pakļauti visi 15-20 gadu vecumu sasniegušie vīrieši (līdz 1708. g.), kuru [[kārta]] nebija atbrīvota no dienesta. Līdz 1726. gadam rekrutēšanai bija pakļauti 20-30 gadus veci vīrieši, līdz 1855. gadam rekrutēšanai bija pakļauti 17-30 gadus veci vīrieši. Ja no kādas teritorijas nevarēja savākt pietiekamu rekrūšu skaitu, vietējai administrācijai nācās trūkstošo kompensēt, maksājot naudā. No rekrutēšanas bija atbrīvoti [[Muižniecība|dienesta muižnieki]] (1762.), vēlāk arī tirgotāji, [[Goda pilsonis|goda pilsoņi]], [[Baznīca]]s kalpotāji un vēl vairākas iedzīvotāju kategorijas. Rekrutēšanai pakļautie [[dzimtcilvēki]] tika atbrīvoti no [[dzimtbūšanas]]. Sākotnēji dienests bija uz mūžu. 1793. gadā dienesta ilgumu samazināja līdz 25 gadiem, 1834. gadā – līdz 20 gadiem, 1855. gadā – līdz 7 gadiem. Rekrutējamo skaits mainījās, taču parasti rekrutēja 5-7 vīriešus no 1000 "dvēselēm" (atbilstoši [[dvēseļu revīzija]]s datiem). [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] ''rekrūšu'' sistēmu ieviesa 1793. gadā (3-5 ''rekrūši'' no 1000 dvēselēm). Sākot ar 1831. gadu rekrutēšana notika katru gadu. 1874. gadā Krievijas impērijā ''rekrutēšanu'' aizstāja ar vispārējo karaklausību.
| |
| | | | |
| | Skat. arī [[rekrūšu lāde]] | | Skat. arī [[rekrūšu lāde]] |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. jūlijs, plkst. 07.16
Rekrūši (no lat. recrescere - "ataugt", fr. récruter - "vākt karaspēku"; vāc. Rekruten, kr. рекруты) - rekrutēšanas klausības kārtā karadienestā valsts regulārajā armijā jauniesauktie jaunajos laikos vairākās Eiropas valstīs. XIX gs. aizstājot rekrutēšanas sistēmu ar vispārējo karaklausību, rekrūši pārstāja pastāvēt kā kategorija.
Skat. arī rekrūšu lāde
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 124. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
