Rekrūši

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 21. jūlijs, plkst. 07.17, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rekrūši (no lat. recrescere - "ataugts", no fr. recruten - "vākt karaspēku"; vāc. Rekruten, kr. рекруты) - klausības kārtā karadienestā valsts regulārajā armijā iesaucamie jaunajos laikos Eiropas valstīs. Katrai valsts provincei vajadzēje dot bruņoto spēku papildināšanai noteiktu skaitu rekrūšu, līdz ar to dienestam nebija pakļauti visi veselie vīrieši, kā vispārējā karaklausībā, bet tikai daļa.

Krievijas impērijā rekrutēšanu ieviesa 1705. gadā, rekrūšus dēvējot par nodevu ļaudīm (даточные люди), un tai bija pakļauti visi15-20 gadu vecumu sasniegušie vīrieši (līdz 1708. g.), kuru kārta nebija atbrīvota no dienesta. Līdz 1726. gadam rekrutēšanai bija pakļauti 20-30 gadus veci vīrieši, līdz 1855. gadam rekrutēšanai bija pakļauti 17-30 gadus veci vīrieši. No rekrutēšanas bija atbrīvoti dienesta muižnieki (1762.), vēlāk arī tirgotāji, goda pilsoņi, Baznīcas kalpotāji un vēl vairākas iedzīvotāju kategorijas.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 124. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu