Atšķirības starp "Renners Johans" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Johans Renners''' (''Johann Renner'', ~1525.-1583.) - [[Rennera Livonijas hronika]]s autors.
+
'''Johans Renners''' (''Johann Renner'', ~1525.-1583.) - ierēnis [[Teitoņu ordenis
  
Dzimis ap 1525. gadu Teklenburgā, Vestfālē. Bijis Brēmenes [[Domkapituls|domkapitula]] sekretārs, vēlāk [[notārs]] Emdenē. No 1556. līdz 1560. gadam uzturējies [[Livonija|Livonijā]]: līdz 1558. gadam bijis Jerves fogta kancelejas vadītājs (Paidē, mūsd. Igaunijā), pēc tam sekretārs Pērnavas [[Komturs|komtura]] kancelejā. Bijis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] pirmo gadu aculiecinieks. No 1561. gada Renners bija notārs Brēmenē, no 1564. lidz 1566. gadam strādājis Vācijas karalistes kambartiesā Špeierē, vēlāk atkal notārs Brēmenē. Miris ap 1583. gadu. Sarakstījis divus plašākus manuskriptus: Brēmenes pilsētas atskaņu hroniku (iespiesta divas reizes, 1583. un 1717. g.), un Livonijas hroniku.
+
Dzimis ap 1525. gadu Teklenburgā, Vestfālē. Bijis Brēmenes [[Domkapituls|domkapitula]] sekretārs, vēlāk [[notārs]] Emdenē. No 1556. līdz 1560. gadam uzturējies [[Livonija|Livonijā]]: līdz 1558. gadam bijis Jerves fogta kancelejas vadītājs (Paidē, mūsd. Igaunijā), pēc tam sekretārs Pērnavas [[Komturs|komtura]] kancelejā. Bijis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] pirmo gadu aculiecinieks. No 1561. gada Renners bija notārs Brēmenē, no 1564. lidz 1566. gadam strādājis Vācijas karalistes kambartiesā Špeierē, vēlāk atkal notārs Brēmenē. Miris ap 1583. gadu. Sarakstījis divus plašākus manuskriptus: Brēmenes pilsētas atskaņu hroniku (iespiesta divas reizes, 1583. un 1717. g.), un [[Rennera Livonijas hronika|Livonijas hroniku]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2021. gada 20. oktobris, plkst. 08.41

Johans Renners (Johann Renner, ~1525.-1583.) - ierēnis [[Teitoņu ordenis

Dzimis ap 1525. gadu Teklenburgā, Vestfālē. Bijis Brēmenes domkapitula sekretārs, vēlāk notārs Emdenē. No 1556. līdz 1560. gadam uzturējies Livonijā: līdz 1558. gadam bijis Jerves fogta kancelejas vadītājs (Paidē, mūsd. Igaunijā), pēc tam sekretārs Pērnavas komtura kancelejā. Bijis Livonijas kara pirmo gadu aculiecinieks. No 1561. gada Renners bija notārs Brēmenē, no 1564. lidz 1566. gadam strādājis Vācijas karalistes kambartiesā Špeierē, vēlāk atkal notārs Brēmenē. Miris ap 1583. gadu. Sarakstījis divus plašākus manuskriptus: Brēmenes pilsētas atskaņu hroniku (iespiesta divas reizes, 1583. un 1717. g.), un Livonijas hroniku.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 85. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu