Atšķirības starp "Saime" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Saime''' - zemnieku sētā dzīvojoša kopa, kuru veido vismaz trīs (vectēva, tēva, dēla) ģimenes, ko apvieno radniecība un kopīga saimniecība, kā arī [[kalpi]] un [[algādži]]. Parasti sastāvēja no 15-25 locekļiem un tai bija patriarhāls raksturs. | + | '''Saime''' - lielģimene, - atkarībā no konteksta: |
| + | * izplatītākā sabiedrības mazākā vienība [[Pirmatnējā sabiedrība|pirmatnējā]] un [[Vadonības sabiedrība|vadonības]] sabiedrībā. | ||
| + | * zemnieku sētā dzīvojoša kopa, kuru veido vismaz trīs paaudžu (vectēva, tēva, dēla) ģimenes, ko apvieno radniecība un kopīga saimniecība, kā arī [[kalpi]] un [[algādži]]. Parasti sastāvēja no 15-25 locekļiem un tai bija patriarhāls raksturs. 17. gs. Vidzemē dominēja sētas ar 5–10 pieaugušajiem un 3–4 bērniem. Tiesa, vecuma dēļ ne vienmēr visi pieaugušie bija darbaspējīgi, bet bērnu skaits sētā nekādi neliecina par bērnu skaitu [[Saimnieks|saimnieka]] ģimenē. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 5. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 215. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 215. lpp. | ||
* Auns Muntis. Cesvainieši 18. gadsimta otrajā pusē. // Latvijas arhīvi. 2000. Nr.1, 65.-89. lpp. | * Auns Muntis. Cesvainieši 18. gadsimta otrajā pusē. // Latvijas arhīvi. 2000. Nr.1, 65.-89. lpp. | ||
| − | |||
| − | |||
[[Kategorija:ģimene]] | [[Kategorija:ģimene]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 08.41
Saime - lielģimene, - atkarībā no konteksta:
- izplatītākā sabiedrības mazākā vienība pirmatnējā un vadonības sabiedrībā.
- zemnieku sētā dzīvojoša kopa, kuru veido vismaz trīs paaudžu (vectēva, tēva, dēla) ģimenes, ko apvieno radniecība un kopīga saimniecība, kā arī kalpi un algādži. Parasti sastāvēja no 15-25 locekļiem un tai bija patriarhāls raksturs. 17. gs. Vidzemē dominēja sētas ar 5–10 pieaugušajiem un 3–4 bērniem. Tiesa, vecuma dēļ ne vienmēr visi pieaugušie bija darbaspējīgi, bet bērnu skaits sētā nekādi neliecina par bērnu skaitu saimnieka ģimenē.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 215. lpp.
- Auns Muntis. Cesvainieši 18. gadsimta otrajā pusē. // Latvijas arhīvi. 2000. Nr.1, 65.-89. lpp.
