Salaspils kauja (1605)

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 12. septembris, plkst. 08.04, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Battle of Kircholm.jpg

kauja pie Salaspils (an. The Battle of Kircholm, zv. slaget vid Kirkholm, pl. bitwa pod Kircholmem, kr. битва при Кирхгольме) - lielākā kauja Poļu-zviedru karā 1605. gada 17. septembrī (27. septembrī p.v.st.), kur Daugavas krastā pie Salaspils satikās Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadītā armija – 9000 kājnieki (no tiem kādi 2000 bija holandiešu, skotu un vācu algotņi) un 5000 jātnieki, – ar hetmaņa Jana Karola Hodkeviča (Jan Karol Chodkiewicz) komandētajiem Lietuvas lielkņazistes spēkiem (2600 jātniekiem un 1000 kājniekiem). Lai gan zviedru bijis divas reizes vairāk, virsroku guva Hodkeviča armija. Kaujā zviedri zaudēja aptuveni 9000 kritušo (Hodkevičs to min savā atskaitē karalim, Zviedrijas vēsturnieki lēš zaudējumus uz 6000 kritušajiem), kamēr lietuviešiem kritušo bijis maz, vairāk bijis ievainoto. No kurzemniekiem krituši tikai četri vīri.

Būtiska nozīme uzvarā bijusi Zemgales hercogam Frīdriham "ar 300 vācu jātniekiem", kas ieradās pusstundu pirms kaujas un, ieraudzījis pretējā krastā jau izvietotos pretinieku spēkus, nemeklējot braslu, ar saviem jātniekiem peldus šķērsoja Daugavu, lai no flanga dotu triecienu zviedru spēkiem. Bez hercoga jātniekiem kaujā piedalījās arī nepilns simts Piltenes lēņa dienesta karavīru.

Literatūra par šo tēmu

  • Vanaga Lilita. “Svešās” Salaspils kaujas četrsimtgades starptautiskā atcere. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2006. Nr.1. – 175.–177. lpp.
  • Jēkabsons Ēriks. Salaspils kauja 1605. gadā. // Tēvijas sargs., 2005., Nr.9., 26.-27. lpp.
  • Vizners Heinrihs. Salaspils 1605. (Ē. Jēkabsona priekšvārds un tulkojums). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1991. Nr.1., 96.-116. lpp.

  • Kircholm 1605 : zeszyty historyczne. / autorzy: Jan Hryniewicz, Stefan Pastuszewski, Mariusz Balcerek, Krzysztof Błažejewski, Michal Duda, Marek Wagner, Miroslaw Nagielski, Agnieszka Mazurowska ; pod red. nauk. Jana Hryniewicza - Stowarzyszenie "Inflanty": Ryga, 2010. - 112 lpp. ISBN 9789934818424
  • Ferdynand Kudelka, Otton Laskowski. Bitwa pod Kircholmem. - Główna Ksie̜garnia Wojskowa, 1921 - 63 s.
  • Nowak Tadeusz. Wimmer Jan, Historia oręża polskiego 963-1795. - Warszawa, 1981.
  • Polskie tradycje wojskowe. / pod red. Janusza Sikorskiego - Warszawa, 1990.
  • Sikorski Janusz. Zarys dziejów wojskowości powszechnej do końca XIX w. - Warszawa, 1972.

  • Laurentius Boierus. Carolomachia, qua felix victoria, ope divina (...) per Ioannem Carolum Chodkiewicium (...) de Carolo duce Sudermaniae (...) reportata, narratur. – Vilnae, 1606

  • Васильев А.А. Войско гетмана Ходкевича // Армии и битвы. No 2 (2003. No 1)
  • Васильев А. Польско-литовская гусария XVII века / Цейхгауз. 1998. No 1(7)
  • Грабарчик Т. Организация наемных войск Королевства Польского в XV веке // Para Bellum. No 14. 2002
  • Литовская метрика. Переписи войска литовского // Русская историческая библиотека. Т. XXXIII. Пг., 1915
  • Лапшов С. Битва при Кирхгодьме. // Рейтар. Но40 (2/2008), с. 6-27

Resursi internetā par šo tēmu