Apskatīt Seldžuki izejas kodu

'''Seldžuki''' – [[Tjurki|tjurku]] oguzu [[Nomadi|nomadu]] klanu kopība, "lielklans", kas t.s. Lielo Seldžuku dinastijas vadībā X-XI gs. dominēja centrālāzijā. Ap 985. gadu oguzu kiniku cilts sava [[Beks|beka]] Seldžuka (''Seljuk beg'', ~902-1009), vadībā pameta zemes Ziemeļkaspijas stepēs un devās ar saviem lopu bariem uz dienvidiem, kur uzslēja savas teltis Sirdarjas labajā krastā, netālu no Džendas pilsētas. Tiem sekoja arī vairāki citi [[Oguzi|oguzu]] [[Klans|klani]]. Sākotnēji šo konglomerātu veidoja 24 klani/ciltis (kiniki, bajunduri, ivas, saluri, afšari, bektili, bajati, imuri, jazgiri, kara-bulaki, alka-bulaki u.c.), vēlāk tiem pievienojās arī [[Kipčaki|kipčaku]] u.c. tjurki, izveidojot t.s. seldžuku (''seljuklar'') [[Orda|ordu]]. Nostiprinājies Sirdarjas upes baseina vidustecē, kur seldžuki turpināja savu nomadisko dzīvesveidu, pamazām apgūstot arī zemkopību un vietsēdību, Seldžuks un tā tuvākie līdzgaitnieki - karadraudze un cilšu aristokrātija, - pieņēma [[islams|islamu]] ([[Sunnītisms|sunnītismu]]), un uzsāka reģiona atbrīvošanu no oguzu varas, gūstot sabiedrotos, ietekmi un kara laupījumu. Bez tam viņš stājās [[Samanīdu valsts]] militārajā dienestā, kā atalgojumu saņemot plašas teritorijas. 1034. gadā, pēc asiņaina kara sagrāvis [[Gaznevīdu sultanāts|Gaznevīdu sultanātu]], Seldžuka mazdēls Togrul-[[beks]] (pers. السلطان رکنالدین ابوطالب طغرلبک محمد بن میکائیل بن سلجوق یمین امیرالمومنین‎‎, ''Rukn al-Dunya wa al-Din Abu Talib Muhammad Toghrul-beg ibn Mikail'', 990-1063) izveidoja t.s. [[Lielo Seldžuku impērija|Seldžuku lielvalsti]].

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Claude Cahen. The Turkish Invasion: The Selchükids. // A History of the Crusades. Vol. 1. / Kenneth M. Setton (Ed.) – University of Wisconsin Press u. a., Madison WI, 1969, S. 135-176
* Islam and Empire from the Seljuks through the Mongols. // Carter Vaughn Findley. The Turks in World History. – Oxford University Press, Oxford, 2005, p. 56-92. ISBN 0-19-517726-6
* Gillies E. Tetley. The Ghaznavid and Seljuk Turks. Poetry as a Source for Iranian History. – Routledge, New York, 2009, ISBN 978-0-415-43119-4
* Peacock A.C.S. The Great Seljuk Empire. / Edinburgh History of the Islamic Empires Eup - Edinburgh University Press: Edinburgh, 2015, 392 pages ISBN 0748638261
----
* Martin Strohmeier. Seldschukische Geschichte und türkische Geschichtswissenschaft. Die Seldschuken im Urteil moderner türkischer Historiker. – Klaus Schwarz Verlag, Berlin 1984, ISBN 392296897X
----
* Райс Т. Сельджуки. Кочевники - завоеватели Малой Азии. - ЗАО Центрполиграф: Москва, 2004 – 238 с.

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [http://oldevrasia.ru/library/V--M--Zaporozhets_Seldzhuki/ Запорожец В.М. Сельджуки. - Воениздат: Москва, 2011]
* [http://mggu-sh.ru/sites/default/files/zaporozhec.pdf Запорожец В.М. Образование государства Сельджуков в Хорасане. // Университетский научный журнал. № 6, 2013, 45-52 c.]
* [http://nomadica.ru/ethnic/seljuks.html Сельджуки – nomadica.ru]

[[Kategorija:Tautas, ciltis]]