Atšķirības starp "Senā Grieķija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Ancient_Greece.png‎|right|thumb|300px|Hellāda Peloponēsas kara laikā]]
+
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
 +
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Hellāda'''
 +
|-
 +
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Ancient_Greece.png|200px]]
 +
|-
 +
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis<br>Mezopotāmijā:'''
 +
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 +
* [[Atēnu valsts]]
 +
* [[Spartas valsts]]
 +
* ...
 +
|}
 
'''Hellāda''' (sengr. ''Ελλάδα'') jeb '''Senā Grieķija''' (''Αρχαία Ελλάδα'') - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk.p.m.ē. Aptuveni 1200. g.p.m.ē. [[Dorieši|doriešu]] cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs.p.m.ē. Izplatīta [[verdzība]]. Hellādā [[Sinekisms|sinekisma procesā]] sāka veidoties un uzplauka [[polisa]]s, sengrieķi sāka dibināt [[kolonija]]s Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja [[tirānija]]s, [[demokrātija]]s, [[oligarhija]]s, [[monarhija]]s, - daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, lidz 338. g.p.m.ē. visu Hellādu iekaroja [[Maķedonijas valsts]] un iestājās t.s. ''[[Hellēnisms|hellēnisma laikmets]]''. (IV-I gs.p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Hellādā atsākās karojošo valstu savienību ([[Ahaju savienība]], [[Aitolijas savienība]] u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja [[Senā Roma]].
 
'''Hellāda''' (sengr. ''Ελλάδα'') jeb '''Senā Grieķija''' (''Αρχαία Ελλάδα'') - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk.p.m.ē. Aptuveni 1200. g.p.m.ē. [[Dorieši|doriešu]] cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs.p.m.ē. Izplatīta [[verdzība]]. Hellādā [[Sinekisms|sinekisma procesā]] sāka veidoties un uzplauka [[polisa]]s, sengrieķi sāka dibināt [[kolonija]]s Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja [[tirānija]]s, [[demokrātija]]s, [[oligarhija]]s, [[monarhija]]s, - daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, lidz 338. g.p.m.ē. visu Hellādu iekaroja [[Maķedonijas valsts]] un iestājās t.s. ''[[Hellēnisms|hellēnisma laikmets]]''. (IV-I gs.p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Hellādā atsākās karojošo valstu savienību ([[Ahaju savienība]], [[Aitolijas savienība]] u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja [[Senā Roma]].
  

Versija, kas saglabāta 2008. gada 28. novembris, plkst. 06.30

Hellāda
Ancient Greece.png
valstis
Mezopotāmijā:

Hellāda (sengr. Ελλάδα) jeb Senā Grieķija (Αρχαία Ελλάδα) - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk.p.m.ē. Aptuveni 1200. g.p.m.ē. doriešu cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs.p.m.ē. Izplatīta verdzība. Hellādā sinekisma procesā sāka veidoties un uzplauka polisas, sengrieķi sāka dibināt kolonijas Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja tirānijas, demokrātijas, oligarhijas, monarhijas, - daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, lidz 338. g.p.m.ē. visu Hellādu iekaroja Maķedonijas valsts un iestājās t.s. hellēnisma laikmets. (IV-I gs.p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Hellādā atsākās karojošo valstu savienību (Ahaju savienība, Aitolijas savienība u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja Senā Roma.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46.-47. lpp.
  • Rubenis A. Senās Grieķijas kultūra. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., ISBN 9984048942
  • Senā Grieķija: eksperimentāls mācību līdzeklis. / sast. Jolanta Klišāne, grāmatu sērija: Vēstures avoti vidusskolai. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., ISBN 9984-17-017-9
  • Mihails Gasparovs. Aizraujošā Grieķija. Stāsti par sengrieķu kultūru. - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2008., ISBN 998423259X
  • Ambote A. Senā Grieķija. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., ISBN 9984-04-598-6
  • Antīkās literatūras antoloģija. - Latvijas PSR Zinātņu akadēmija. Valodas un literatūras institūts. Rīga, 1951.
  • Ardags Filips. Seno grieķu mīti un leģendas. - Egmont Latvija: Rīga, 1998., ISBN 9984-09-078-7
  • Belmane Ausma. Senās Grieķijas kultūra. - Republikāniskais mākslas mācību iestāžu metodiskais kabinets, Rīga, 1989.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Charles Freeman. Egypt, Greece and Rome. - Oxford University Press, 1996
  • Paul MacKendrick. The Greek Stones Speak: The Story of Archaeology in Greek Lands. - St. Martin's Press, 1962
  • Angus Konstam. Historical Atlas of Ancient Greece. - Thalamus publishing, UK, 2003, ISBN 1-904668-16-x
  • A Companion to the Classical Greek World. / Konrad H. Kinzl. - Blackwell, Oxford, 2006, ISBN 0-631-23014-9
  • Encyclopedia of Ancient Greece. / Nigel Wilson - Routledge, New York, 2006
  • Hans-Joachim Gehrke und Helmuth Schneider (Hrsg.). Geschichte der Antike. - Metzler, Stuttgart und Weimar 2000; 2. erw. Aufl. 2006
  • Linda-Marie Günther. Griechische Antike. - UTB/Francke, Tübingen 2008
  • Oswyn Murray, John K. Davies, Frank W. Walbank. Die Geschichte des antiken Griechenland. - Düsseldorf, 2006, ISBN 3-491-96167-X
  • Raimund Schulz. Kleine Geschichte des antiken Griechenland. - Reclam, Ditzingen, 2008

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Senā_Grieķija&oldid=6176"