Atšķirības starp "Senākās bruņinieku tiesības" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Senākās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das älteste livländisches Ritterrecht'') - [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Vasalis|vasaļu]] (nav vienots viedoklis, kurā [[Livonija]]s bīskapijā šīs tiesības bijušas spēkā) tiesību kodekss, vārds vārdā atkārto [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]], ar nelieliem redakcionālas dabas grozījumiem ("[[karalis]]" vietā ierakstīts "[[bīskaps]]" u.tml.) un papildinātas ar krimināltiesību normām (9 panti) un ciema tiesībām (7 panti: 61.-67.). Pieņem, ka radītas laikā starp Valdemāra-Ērika lēņa tiesībām un [[Livonijas spogulis|Livonijas spoguļa]] tapšanas laiku. Īpaši vērtīgi ir panti par ciemu tiesībām, kuros ietverti gan ciemu iekšējās iekārtas noteikumi, gan arī jautājumi par strīdu izšķiršanu, kas radušies zemes dēļ (t.s. zemes ķīviņi). | '''Senākās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das älteste livländisches Ritterrecht'') - [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Vasalis|vasaļu]] (nav vienots viedoklis, kurā [[Livonija]]s bīskapijā šīs tiesības bijušas spēkā) tiesību kodekss, vārds vārdā atkārto [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]], ar nelieliem redakcionālas dabas grozījumiem ("[[karalis]]" vietā ierakstīts "[[bīskaps]]" u.tml.) un papildinātas ar krimināltiesību normām (9 panti) un ciema tiesībām (7 panti: 61.-67.). Pieņem, ka radītas laikā starp Valdemāra-Ērika lēņa tiesībām un [[Livonijas spogulis|Livonijas spoguļa]] tapšanas laiku. Īpaši vērtīgi ir panti par ciemu tiesībām, kuros ietverti gan ciemu iekšējās iekārtas noteikumi, gan arī jautājumi par strīdu izšķiršanu, kas radušies zemes dēļ (t.s. zemes ķīviņi). | ||
| − | Saglabājies Zviedrijas valsts arhīvā XVI gs. vidus noraksts viduslejasvācu valodā ''Dat ridderreht von olden im stift Dorpt gebruket'' - t.s. ''Stokholmas kodekss'', - kā arī fragmentāri šo tiesību Sāmsalas recenzija. Kodeksa tekstu publicējis G.Fr. fon Bunge " | + | Saglabājies Zviedrijas valsts arhīvā XVI gs. vidus noraksts viduslejasvācu valodā ''Dat ridderreht von olden im stift Dorpt gebruket'' - t.s. ''Stokholmas kodekss'', - kā arī fragmentāri šo tiesību Sāmsalas recenzija. Kodeksa tekstu publicējis G.Fr. fon Bunge "Altlivländs Rechtsbücher". Latviski kodeksa tekstu analizējis [[Švābe Arveds|A.Švābe]] savā "Livonijas senākās bruņinieku tiesības". |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. februāris, plkst. 17.28
Senākās bruņinieku tiesības (vāc. Das älteste livländisches Ritterrecht) - Rīgas arhibīskapijas vasaļu (nav vienots viedoklis, kurā Livonijas bīskapijā šīs tiesības bijušas spēkā) tiesību kodekss, vārds vārdā atkārto Valdemāra-Ērika lēņu tiesības, ar nelieliem redakcionālas dabas grozījumiem ("karalis" vietā ierakstīts "bīskaps" u.tml.) un papildinātas ar krimināltiesību normām (9 panti) un ciema tiesībām (7 panti: 61.-67.). Pieņem, ka radītas laikā starp Valdemāra-Ērika lēņa tiesībām un Livonijas spoguļa tapšanas laiku. Īpaši vērtīgi ir panti par ciemu tiesībām, kuros ietverti gan ciemu iekšējās iekārtas noteikumi, gan arī jautājumi par strīdu izšķiršanu, kas radušies zemes dēļ (t.s. zemes ķīviņi).
Saglabājies Zviedrijas valsts arhīvā XVI gs. vidus noraksts viduslejasvācu valodā Dat ridderreht von olden im stift Dorpt gebruket - t.s. Stokholmas kodekss, - kā arī fragmentāri šo tiesību Sāmsalas recenzija. Kodeksa tekstu publicējis G.Fr. fon Bunge "Altlivländs Rechtsbücher". Latviski kodeksa tekstu analizējis A.Švābe savā "Livonijas senākās bruņinieku tiesības".
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 13. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 59. lpp.
- Švābe A. Livonijas senākās bruņinieku tiesības. - Rīga, 1932.
