Atšķirības starp "Senators" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Senatori''' - [[nobilitāte]]s elite [[Senā Roma|Senajā Romā]], [[Romas Senāts|Romas Senāta]] locekļi, kuru skaits kopš IV gs.p.m.ē. bija ievērojami pieaudzis, iesaistot savu laiku nokalpojušos augstākos [[Maģistrāts|maģistrātus]], un nu veidoja atsevišķu senatoru kārtu (''ordo senatorius''), kur statuss kļuva mantojams. Sākotnēji senatoru skaits bija 100, vēlāk pieauga līdz 300, Sulla palielināja to līdz 600, bet Cēzars – līdz 900, Augusta laikā skaitu samazināja līdz 600, bet [[Domināts|domināta]] laikā palielināja līdz 2000. Nobilitātes ekonomiskais pamats bija lielie zemes īpašumi - 218. g.p.m.ē. senatoriem aizliedza nodarboties ar jebkādu uzņēmējdarbību, un vienīgā atļautā saimnieciskā darbība bija zemes īpašumu palielināšana un [[Latifundija|latifundiju]] ierīkošana (muižu produkciju drīkstēja pārdot tirgū), kas ievērojami ietekmēja zemes privātīpašuma un [[verdzība]]s attīstību.
+
'''Senatori''' - [[nobilitāte]]s elite [[Senā Roma|Senajā Romā]], [[Romas Senāts|Senāta]] locekļi, kuru skaits kopš IV gs.p.m.ē. bija ievērojami pieaudzis, iesaistot savu laiku nokalpojušos augstākos [[Maģistrāts|maģistrātus]], un nu veidoja atsevišķu senatoru kārtu (''ordo senatorius''), kur statuss kļuva mantojams. Sākotnēji senatoru skaits bija 100, vēlāk pieauga līdz 300, Sulla palielināja to līdz 600, bet Cēzars – līdz 900, Augusta laikā skaitu samazināja līdz 600, bet [[Domināts|domināta]] laikā palielināja līdz 2000. Nobilitātes ekonomiskais pamats bija lielie zemes īpašumi - 218. g.p.m.ē. senatoriem aizliedza nodarboties ar jebkādu uzņēmējdarbību, un vienīgā atļautā saimnieciskā darbība bija zemes īpašumu palielināšana un [[Latifundija|latifundiju]] ierīkošana (muižu produkciju drīkstēja pārdot tirgū), kas ievērojami ietekmēja zemes privātīpašuma un [[verdzība]]s attīstību.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2013. gada 11. aprīlis, plkst. 05.58

Senatori - nobilitātes elite Senajā Romā, Senāta locekļi, kuru skaits kopš IV gs.p.m.ē. bija ievērojami pieaudzis, iesaistot savu laiku nokalpojušos augstākos maģistrātus, un nu veidoja atsevišķu senatoru kārtu (ordo senatorius), kur statuss kļuva mantojams. Sākotnēji senatoru skaits bija 100, vēlāk pieauga līdz 300, Sulla palielināja to līdz 600, bet Cēzars – līdz 900, Augusta laikā skaitu samazināja līdz 600, bet domināta laikā palielināja līdz 2000. Nobilitātes ekonomiskais pamats bija lielie zemes īpašumi - 218. g.p.m.ē. senatoriem aizliedza nodarboties ar jebkādu uzņēmējdarbību, un vienīgā atļautā saimnieciskā darbība bija zemes īpašumu palielināšana un latifundiju ierīkošana (muižu produkciju drīkstēja pārdot tirgū), kas ievērojami ietekmēja zemes privātīpašuma un verdzības attīstību.

Literatūra par šo tēmu

  • Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.

  • Karl-Joachim Hölkeskamp. Die Entstehung der Nobilität: Studien zur sozialen und politischen Geschichte der römischen Republik im 4. Jhdt. V. Chr. - F. Steiner Verlag Wiesbaden, 1987, ISBN 3515046216, ISBN 9783515046213

Resursi internetā par šo tēmu