Atšķirības starp "Sepkull" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sepkule''' (''Sepkull, Seppkull, Sepküll'') - Pāles [[muiža]], Valmieras nov. Mūsdienu nosaukumu "Pāle", muiža ieguvusi no pirmo muižas īpašnieku [[Pāleni|fon der Pālenu]] uzvārdu, | + | '''Sepkule''' (''Sepkull, Seppkull, Sepküll'') - '''Pāles''' jeb '''Dikļu''' [[muiža]], Valmieras nov. Mūsdienu nosaukumu "Pāle", muiža ieguvusi no pirmo muižas īpašnieku [[Pāleni|fon der Pālenu]] uzvārdu - 1456. gadā Rīgas arhibīskapa vasalis Heinrihs Veipte muižu līdz ar Idelbenes, Kalnenes un Sedlenes ciemiem, kopskaitā 30 arklu zemes, pārdeva Detlefam fon der Pālenam par 5200 vecajām Rīgas mārkām. Pālenu valdījumā tā bijusi līdz pat XVIII gs. vidum (ar pārtraukumu t.s. poļu laikos: 1589. gadā karalis Sigismunds III atdeva to Aleksandram Ragodzinskim, bet pēc pāris gadiem grāfs Georgs fon Pālens to atguva, atpērkot par 1000 dālderiem). Pēc tam te valdīja [[Ferzeni|fon Ferzenu]] dzimta. 1834. gadā muiža nonāca [[Lindvarti|fon Lindvartu]] īpašumā, bet no 1839. gada – [[Samsoni fon Himmelšterni|Samsonu fon Himmelšernu]] valdījumā (īpašumā no 1843. gada). 1843. gadā muižā dzīvoja 182 vīrieši un 224 sievietes. Muižas zeme - 2039 ha - [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas laikā]] tika atņemta īpašniekiem un sadalītas 120 vienībās, ko piešķīra jaunsaimniekiem, īpašniekiem atstājot tikai kungu māju ar t.s. neatsavināmo daļu. 1939. gadā īpašnieki kā [[vācbaltieši]] bija spiesti [[Vācbaltiešu izceļošana|atstāt dzimteni]] un zaudēja īpašumtiesības. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://diklupils.lv/diklu-pils-vesture/ Dikļu muižas vēsture - diklupils.lv] | ||
[[Kategorija:Muižas]] | [[Kategorija:Muižas]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 14.28
Sepkule (Sepkull, Seppkull, Sepküll) - Pāles jeb Dikļu muiža, Valmieras nov. Mūsdienu nosaukumu "Pāle", muiža ieguvusi no pirmo muižas īpašnieku fon der Pālenu uzvārdu - 1456. gadā Rīgas arhibīskapa vasalis Heinrihs Veipte muižu līdz ar Idelbenes, Kalnenes un Sedlenes ciemiem, kopskaitā 30 arklu zemes, pārdeva Detlefam fon der Pālenam par 5200 vecajām Rīgas mārkām. Pālenu valdījumā tā bijusi līdz pat XVIII gs. vidum (ar pārtraukumu t.s. poļu laikos: 1589. gadā karalis Sigismunds III atdeva to Aleksandram Ragodzinskim, bet pēc pāris gadiem grāfs Georgs fon Pālens to atguva, atpērkot par 1000 dālderiem). Pēc tam te valdīja fon Ferzenu dzimta. 1834. gadā muiža nonāca fon Lindvartu īpašumā, bet no 1839. gada – Samsonu fon Himmelšernu valdījumā (īpašumā no 1843. gada). 1843. gadā muižā dzīvoja 182 vīrieši un 224 sievietes. Muižas zeme - 2039 ha - agrārreformas laikā tika atņemta īpašniekiem un sadalītas 120 vienībās, ko piešķīra jaunsaimniekiem, īpašniekiem atstājot tikai kungu māju ar t.s. neatsavināmo daļu. 1939. gadā īpašnieki kā vācbaltieši bija spiesti atstāt dzimteni un zaudēja īpašumtiesības.
