Atšķirības starp "Silvestra žēlastība" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/S/si/silvestra_zel/teksts/vacu.htm Silvestra žēlastības teksts lviduslejasvācu valodā.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/S/si/silvestra_zel/teksts/vacu.htm Silvestra žēlastības teksts lviduslejasvācu valodā.] | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/S/si/silvestra_zel/silv_z.htm Stikāne V. Silvestra žēlastības apraksts un komentāri.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/S/si/silvestra_zel/silv_z.htm Stikāne V. Silvestra žēlastības apraksts un komentāri.] | ||
| + | * [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2012_files/1numurs/V_Stikane_Silvestra_zelastiba_LVIZ_2012_1.pdf Stikāne V. Silvestra žēlastība un dokuments par muižu mantošanu 1457. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2012., Nr.1.] | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 14. maijs, plkst. 19.30
Silvestra dāvinājums (lejasvāc. Sylvestersche Gnade) - Rīgas arhibīskapa Silvestra Stodevešera 1457. gada 6. februārī izdotās privilēģijas saviem vasaļiem (attiecās galvenokārt uz lēņa muižām Rīgas arhibīskapijas Lībiešu galā. Paplašināja mantošanas tiesības (noteica, ka lēņu muižas var mantot ne tikai vasaļu dēli, bet arī meitas un pat blakus līniju radinieki līdz 5. radniecības pakāpei). Līdz ar to lēņa muižas faktiski kļuva par vasaļu privātīpašumu, kaut juridiski turpināja būt senjora valdījumā, bet zemnieki tika piesaistīti zemei, kļūstot par dzimtcilvēkiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp.
- Silvestra žēlastība un dokuments par muižu mantošanu 1457. gadā (dokumentus publicēšanai sagatavojusi un komentējusi Vija Stikāne). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2012. Nr.1., 119.-135. lpp.
