Atšķirības starp "Skavons" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Skavons 18gs.jpg‎|right|thumb|200px|18. gs.]]
 
[[Attēls:Skavons 18gs.jpg‎|right|thumb|200px|18. gs.]]
'''Skavons''' (it. ''schiavona'') - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens [[zobens]] ar raksturīgu grozveida [[Garde|gardi]]. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc [[Palašs|palaša]] principa. Šķērsgriezumā trīsstūris.
+
'''Skavons''' (it. ''schiavona'') - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens [[zobens|zobena]] tips ar raksturīgu grozveida [[Garde|gardi]]. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc [[Palašs|palaša]] principa. Šķērsgriezumā trīsstūris.
  
 
Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja [[Dodžs|dodža]] gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā [[rapieris]], kas pārveidots ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens, - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā kavalērijas ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko).
 
Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja [[Dodžs|dodža]] gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā [[rapieris]], kas pārveidots ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens, - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā kavalērijas ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko).
  
 
[[Kategorija:Zobeni]]
 
[[Kategorija:Zobeni]]

Versija, kas saglabāta 2020. gada 15. jūlijs, plkst. 10.04

18. gs.

Skavons (it. schiavona) - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens zobena tips ar raksturīgu grozveida gardi. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc palaša principa. Šķērsgriezumā trīsstūris.

Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja dodža gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā rapieris, kas pārveidots ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens, - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā kavalērijas ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko).