Atšķirības starp "Spinoza" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
Savus pirmos sacerējumus rakstīja spāniski, bet vēlāk rakstījis latīņu valodā. 1656. gada 27. jūlijā izslēgts no kopienas. Savu mūžu nodzīvoja visai nošķīries no sabiedrības, galvenokārt uzturot attiecības ar sava laika domātājiem sarakstes ceļā, apspriežot dažādus teorētiskus jautājumus. Tiek raksturots kā askētisks vientuļnieks, kas savu mieru un iespēju dzīvot saskaņā ar savu pārliecību vērtēja augstāk par visiem citiem pasaules labumiem. Miris 677. gada 21. februārī. Savas dzives laika publicejis tikai divus darbus: "Dekarta filozofijas pamati" (1663.) un "Religiski politiskais traktats" (1670.). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs "Ētika", bet 1852. gadā - "Īss traktats par Dievu".  
 
Savus pirmos sacerējumus rakstīja spāniski, bet vēlāk rakstījis latīņu valodā. 1656. gada 27. jūlijā izslēgts no kopienas. Savu mūžu nodzīvoja visai nošķīries no sabiedrības, galvenokārt uzturot attiecības ar sava laika domātājiem sarakstes ceļā, apspriežot dažādus teorētiskus jautājumus. Tiek raksturots kā askētisks vientuļnieks, kas savu mieru un iespēju dzīvot saskaņā ar savu pārliecību vērtēja augstāk par visiem citiem pasaules labumiem. Miris 677. gada 21. februārī. Savas dzives laika publicejis tikai divus darbus: "Dekarta filozofijas pamati" (1663.) un "Religiski politiskais traktats" (1670.). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs "Ētika", bet 1852. gadā - "Īss traktats par Dievu".  
  
Spinoza faktiski pieņem [[Dekarts Renē|Dekarta]] pirmo substances formulējumu ("ar Dievu es izprotu absolūti bezgalīgu esību, proti, substanci, kas sastāv no bezgalīgi daudziem atribūtiem"), taču noliedz pieņēmumu par sekundārām substancēm.  
+
Spinoza faktiski pieņem [[Dekarts Renē|Dekarta]] pirmo substances formulējumu ("ar Dievu es izprotu absolūti bezgalīgu esību, proti, substanci, kas sastāv no bezgalīgi daudziem atribūtiem (..) ar atribūtu es saprotu to, ko prāts izprot substancē kā to, kas veido tās būtību"), taču noliedz pieņēmumu par sekundārām substancēm.  
 
   
 
   
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2011. gada 21. februāris, plkst. 12.02

BaruchSpinoza.jpg

Baruhs Spinoza (Benedictus de Spinoza, 1632.-1677.) - filosofs.

Dzimis 1632. gada 24. novembrī Amsterdamā, sefardu tirgotāju Mihaela (Michael) un Hannas (Hana Debora) ģimenē. Māte mirusi, kad viņam bija seši gadi. Mācījies vietējā rabīnu skolā (Talmuda, Kabalas pamati).

Tēvs miris 1654. gadā.

Savus pirmos sacerējumus rakstīja spāniski, bet vēlāk rakstījis latīņu valodā. 1656. gada 27. jūlijā izslēgts no kopienas. Savu mūžu nodzīvoja visai nošķīries no sabiedrības, galvenokārt uzturot attiecības ar sava laika domātājiem sarakstes ceļā, apspriežot dažādus teorētiskus jautājumus. Tiek raksturots kā askētisks vientuļnieks, kas savu mieru un iespēju dzīvot saskaņā ar savu pārliecību vērtēja augstāk par visiem citiem pasaules labumiem. Miris 677. gada 21. februārī. Savas dzives laika publicejis tikai divus darbus: "Dekarta filozofijas pamati" (1663.) un "Religiski politiskais traktats" (1670.). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs "Ētika", bet 1852. gadā - "Īss traktats par Dievu".

Spinoza faktiski pieņem Dekarta pirmo substances formulējumu ("ar Dievu es izprotu absolūti bezgalīgu esību, proti, substanci, kas sastāv no bezgalīgi daudziem atribūtiem (..) ar atribūtu es saprotu to, ko prāts izprot substancē kā to, kas veido tās būtību"), taču noliedz pieņēmumu par sekundārām substancēm.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 391.-392. lpp.
  • Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Zvaigzne ABC: Rīga, 1996. 291-292. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu