Atšķirības starp "Strazdumuižas pamiers" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/cesu_kaujas/dok/1919.07.03.htm Sabiedroto militārās misijas paziņojums par pamiera noslēgšanu starp Igaunijas armiju un vācu karaspēku, kā arī amerikāņu un angļu virsnieku iecelšanu Rīgas gubernatoru amatos. 1919. gada 3. jūlijā, Rīgā]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/cesu_kaujas/dok/1919.07.03.htm Sabiedroto militārās misijas paziņojums par pamiera noslēgšanu starp Igaunijas armiju un vācu karaspēku, kā arī amerikāņu un angļu virsnieku iecelšanu Rīgas gubernatoru amatos. 1919. gada 3. jūlijā, Rīgā]
 
* [http://www.latvietislatvija.com/Strazdu_muizas_pamiers.htm Strazdu muižas pamiers. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.]
 
* [http://www.latvietislatvija.com/Strazdu_muizas_pamiers.htm Strazdu muižas pamiers. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.]
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Strazdumuižas%20pamiera%20līgums/32499 Strazdumuižas pamiera līgums // Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture]]
+
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Strazdumuižas%20pamiera%20līgums/32499 Strazdumuižas pamiera līgums // Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture]
  
 
[[Kategorija:Līgumi, pakti, ūnijas]]
 
[[Kategorija:Līgumi, pakti, ūnijas]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 6. marts, plkst. 11.56

Strazdumuižas pamiera līgums (vc. Waffenstillstand bei Strasdenhof, ig. Strasdenhofi vaherahuleping) - pēc Cēsu kaujām 1919. gada 3. jūlijā Strazdumuižā (pie Juglas ezera) noslēgtais pamiers starp Igaunijas armijas virspavēlniecību no vienas puses un Latvijas zemessardzi (t.s. landesvēru) no otras puses, piedaloties Antantes pārstāvjiem.

Līgumu parakstīja zemessardzes (landesvēra) pārstāvji ģenerālmajors fon Timrots, kapteinis grāfs H. fon Dona-Šlobitens (Dohna-Schlobitten) un vācu Dzelzsdivīzijas pārstāvji majori fon Vesterhagens (Westerhagen) un fon Jagovs (Jagow), firsta Līvena vienības pārstāvis apakšpulkvedis Buņins (Бунин) un Latviešu atsevišķās brigādes pārstāvis praporščiks A.Šūlmanis no vienas puses un Igaunijas armijas 3. divīzijas štāba priekšnieks pulkvežleitnants N.Rēks no otras puses (kopā piedalījās 16 ieinteresēto pušu pārstāvji, izņemot K.Ulmanā Pagaidu valdības spēkus, sarunas vadīja franču pulkvedis E.Diparkē). Vienošanās tekstā bija 9 punkti, kas noteica, ka karadarbību jāpārtrauc 03.07.1919. plkst 12:00, visas valstsvāciešu vienības pamet Latviju un dodas uz Vāciju, saglabājot savus kara materiālus, zemessardzes vienībām jāatkāpjas uz Daugavas kreiso krastu un jāatstāj Rīgu līdz 5. jūlija 18:00. T.s. Niedras valdība atkāpās, augstākā vara līdz brīdim, kad tiks izveidota jauna Pagaidu valdība, tika nodota sabiedroto pārstāvju rokās, kam pakļāvās vietējās komandantūras un karaspēka daļas.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 268. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu