Taiho kodifikācija

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 28. decembris, plkst. 13.20, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Taihō kodifikācija (大法律令, Taihō ricurjō - 大法 (pamatnostādnes) + 律令 (likums, statūti)[1]; an. Taihō Code, vāc. Taihō Gesetzessammlung, Taiho Gesetze, kr. Кодекс Тайхо), saīsinātā variantā arī Taihōrjō (大法令)[2] - 701. gadā publiskotā pirmā likumu kodifikācija Japānā, kas apvienoja līdz tam izdotos likumus, novēršot pretrunas, juridiski likvidēja sabiedrībā valdošo dalījumu ciltīs, nostiprināja un precizēja Taikas reformas administratīvā iedalījuma un nodokļu sistēmu, valsts varas aparāta struktūru, ierēdņu tiesības un pienākumus, noteikca pavalstnieku kārtu tiesisko stāvokli, unificēja kriminālsodus u.tml. Liela konfuciānisma un legisma koncepciju ietekme. Sastāvēja no vairākām daļām - atsevišķiem kodeksiem, - kas katrs atsevišķi reglamentēja civiltiesības, zemes tiesības, ģimenes tiesības u.c. Jau 718. gadā tika pārstrādāts jaunā redakcijā kā "Joro kodekss" (養老律令, Jōrō ricurjō). Formāli bija spēkā līdz 1868. gadam, kaut sjogunāta laikā primārie bija bakufu likumi un instrukcijas.

Atsauces un piezīmes

  1. No 大宝 - Tai hō ("lielais dārgums") - imperatora Mommu valdīšanas ēras (697.-707.) devīzes.
  2. 令 (rjō) - pavēles, rīkojumi.

Literatūra par šo tēmu

  • Taihorjo // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 169. lpp.

  • Воробьев М.В. Японский кодекс "Тайхо Еро Рё" (VIII в.) и право раннего средневековья. - Наука: Москва, 1990. - 383 стр.
  • Свод законов "Тайхорё". 702-718 гг. - Наука: Москва, 1985, Т.1. - 266 с., Т.2. - 367 с.
  • Конрад И.И. Надельная система в Японии. // Труды института Востоковедения, XVII, Москва, 1936, стр. 39-43.

Resursi internetā par šo tēmu