Atšķirības starp "Talants" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Talants''' (sengr. ''τάλαντον'', lat. ''talentum'' - burt. "svars"; kr. ''талант'') - metāla (visbiežāk zelta) lietnis, svara mērs un maksas vienība senajā [[Levante|Levantē]], [[Hellada|Helladā]] u.c. Vidusjūras baseina zemēs antīkajā periodā. Atkarībā no konteksta: | '''Talants''' (sengr. ''τάλαντον'', lat. ''talentum'' - burt. "svars"; kr. ''талант'') - metāla (visbiežāk zelta) lietnis, svara mērs un maksas vienība senajā [[Levante|Levantē]], [[Hellada|Helladā]] u.c. Vidusjūras baseina zemēs antīkajā periodā. Atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''Svara mērs''' - lielākā svara mērvienība hellēņu zemēs. Pieminējis jau [[Homērs]], aprakstot zelta svēršanu. Viņa laika hellēņu ''talants'' atbilda [[Babilonija]]s lielajam zelta [[Sikls|siklam]], t.i. 16,8 kg, bet ''pustalants'' attiecīgi - 8,4 kg. V gs.p.m.ē. ''talants'' ir gan svara, gan maksājumu vienība 26,2 kg svarā (svara etalons pa laikam mainījās, atkarībā no dārgmetālu tirgus vērtības, piemēram, lielais ''talants'' - 60,4 kg, mazais [[Basilejs|basileja]] ''talants'' - 30,2 kg). | + | * '''Svara mērs''' - lielākā svara mērvienība hellēņu zemēs. Pieminējis jau [[Homērs]], aprakstot zelta svēršanu. Viņa laika hellēņu ''talants'' atbilda [[Babilonija]]s lielajam zelta [[Sikls|siklam]], t.i. 16,8 kg, bet ''pustalants'' attiecīgi - 8,4 kg. V gs.p.m.ē. ''talants'' ir gan svara, gan maksājumu vienība 26,2 kg svarā (svara etalons pa laikam mainījās, atkarībā no dārgmetālu tirgus vērtības, piemēram, lielais ''talants'' - 60,4 kg, mazais [[Basilejs|basileja]] ''talants'' - 30,2 kg, bet [[Solona reformas]] noteica 36,156 kg). Atikas sudraba ''talants'' bija 26,196 kg, feniķiešu sudraba ''talants'' - 43,59 kg, senebreju ''talants'' - 44,8 kg, persiešu zelta ''talants'' - 25,2 kg (sudraba - 33,65 kg, tirdzniecības - 30,24 kg), [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalstī]] 1 ''talants'' - 25,902 kg zelta. [[Romas valsts|Romā]] 1 ''talants'' atbilda ūdens tilpumam vienā standarta [[Amfora|amforā]], t.i. 26,027 litriem. |
| + | * '''Naudas vienība''' hellēņu zemēs. [[Atēnas|Atēnās]] V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais ''Atikas talants'' (26,2 kg sudraba) = 60 [[mina]]s, jeb 6000 [[drahma]]s (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 [[Obols|oboli]]). | ||
| + | |||
[[Kategorija:Naudas vienības]] | [[Kategorija:Naudas vienības]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. augusts, plkst. 13.10
Talants (sengr. τάλαντον, lat. talentum - burt. "svars"; kr. талант) - metāla (visbiežāk zelta) lietnis, svara mērs un maksas vienība senajā Levantē, Helladā u.c. Vidusjūras baseina zemēs antīkajā periodā. Atkarībā no konteksta:
- Svara mērs - lielākā svara mērvienība hellēņu zemēs. Pieminējis jau Homērs, aprakstot zelta svēršanu. Viņa laika hellēņu talants atbilda Babilonijas lielajam zelta siklam, t.i. 16,8 kg, bet pustalants attiecīgi - 8,4 kg. V gs.p.m.ē. talants ir gan svara, gan maksājumu vienība 26,2 kg svarā (svara etalons pa laikam mainījās, atkarībā no dārgmetālu tirgus vērtības, piemēram, lielais talants - 60,4 kg, mazais basileja talants - 30,2 kg, bet Solona reformas noteica 36,156 kg). Atikas sudraba talants bija 26,196 kg, feniķiešu sudraba talants - 43,59 kg, senebreju talants - 44,8 kg, persiešu zelta talants - 25,2 kg (sudraba - 33,65 kg, tirdzniecības - 30,24 kg), Maķedonijas lielvalstī 1 talants - 25,902 kg zelta. Romā 1 talants atbilda ūdens tilpumam vienā standarta amforā, t.i. 26,027 litriem.
- Naudas vienība hellēņu zemēs. Atēnās V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais Atikas talants (26,2 kg sudraba) = 60 minas, jeb 6000 drahmas (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 oboli).
