Atšķirības starp "Talants" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Talents''' (lat. ''talentum'' - no sengr. ''τάλαντον - tálanton'', burt. "svars") - svara mērs un maksas vienība senajā [[Levante|Levantē]], [[Hellada|Helladā]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] u.c. Vidusjūras baseina zemēs antīkajā periodā. Atkarībā no konteksta: | + | '''Talents''' jeb '''talants''' (lat. ''talentum'' - no sengr. ''τάλαντον - tálanton'', burt. "svars") - svara mērs un maksas vienība senajā [[Levante|Levantē]], [[Hellada|Helladā]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] u.c. Vidusjūras baseina zemēs antīkajā periodā. Atkarībā no konteksta: |
| − | * '''Svara mērs''' - lielākā svara mērvienība hellēņu zemēs, svārstījās no 25 līdz 60 kg. Pieminējis jau [[Homērs]], aprakstot zelta svēršanu. Viņa laika hellēņu ''talents'' atbilda [[Babilonija]]s lielajam zelta [[Sikls|siklam]], t.i. 16,8 kg, bet '' | + | * '''Svara mērs''' - lielākā svara mērvienība hellēņu zemēs, svārstījās no 25 līdz 60 kg. Pieminējis jau [[Homērs]], aprakstot zelta svēršanu. Viņa laika hellēņu ''talents'' atbilda [[Babilonija]]s lielajam zelta [[Sikls|siklam]], t.i. 16,8 kg, bet ''pustalents'' attiecīgi - 8,4 kg. [[Knosa]]s pils izrakumos atrastais vara talents sver 52 kg (vara plāksne izklātas vēršādas formā). V gs.p.m.ē. ''talents'' ir gan svara, gan maksājumu vienība 26,2 kg svarā (svara etalons pa laikam mainījās, atkarībā no dārgmetālu tirgus vērtības, piemēram, lielais ''talents'' - 60,4 kg, mazais [[Basilejs|basileja]] ''talents'' - 30,2 kg, bet [[Solona reformas]] noteica 36,156 kg). Atikas sudraba ''talents'' bija 26,196 kg, feniķiešu sudraba ''talents'' - 43,59 kg, senebreju ''talents'' - 44,8 kg, persiešu zelta ''talents'' - 25,2 kg (sudraba - 33,65 kg, tirdzniecības - 30,24 kg), [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalstī]] 1 ''talents'' - 25,902 kg zelta. [[Romas valsts|Romā]] 1 ''talents'' atbilda ūdens tilpumam vienā standarta [[Amfora|amforā]], t.i. 26,027 litriem. |
* '''Naudas vienība''' hellēņu zemēs (vērtība atkarīga no vietas un laika). [[Atēnas|Atēnās]] V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais ''Atikas talents'' (26,2 kg sudraba) = 60 [[mina]]s, jeb 6000 [[drahma]]s (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 [[Obols|oboli]]). | * '''Naudas vienība''' hellēņu zemēs (vērtība atkarīga no vietas un laika). [[Atēnas|Atēnās]] V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais ''Atikas talents'' (26,2 kg sudraba) = 60 [[mina]]s, jeb 6000 [[drahma]]s (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 [[Obols|oboli]]). | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 8. aprīlis, plkst. 06.44
Talents jeb talants (lat. talentum - no sengr. τάλαντον - tálanton, burt. "svars") - svara mērs un maksas vienība senajā Levantē, Helladā, Mezopotāmijā u.c. Vidusjūras baseina zemēs antīkajā periodā. Atkarībā no konteksta:
- Svara mērs - lielākā svara mērvienība hellēņu zemēs, svārstījās no 25 līdz 60 kg. Pieminējis jau Homērs, aprakstot zelta svēršanu. Viņa laika hellēņu talents atbilda Babilonijas lielajam zelta siklam, t.i. 16,8 kg, bet pustalents attiecīgi - 8,4 kg. Knosas pils izrakumos atrastais vara talents sver 52 kg (vara plāksne izklātas vēršādas formā). V gs.p.m.ē. talents ir gan svara, gan maksājumu vienība 26,2 kg svarā (svara etalons pa laikam mainījās, atkarībā no dārgmetālu tirgus vērtības, piemēram, lielais talents - 60,4 kg, mazais basileja talents - 30,2 kg, bet Solona reformas noteica 36,156 kg). Atikas sudraba talents bija 26,196 kg, feniķiešu sudraba talents - 43,59 kg, senebreju talents - 44,8 kg, persiešu zelta talents - 25,2 kg (sudraba - 33,65 kg, tirdzniecības - 30,24 kg), Maķedonijas lielvalstī 1 talents - 25,902 kg zelta. Romā 1 talents atbilda ūdens tilpumam vienā standarta amforā, t.i. 26,027 litriem.
- Naudas vienība hellēņu zemēs (vērtība atkarīga no vietas un laika). Atēnās V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais Atikas talents (26,2 kg sudraba) = 60 minas, jeb 6000 drahmas (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 oboli).
Literatūra par šo tēmu
- Tyll Kroha. Münzen sammeln. Ein Handbuch für Sammler und Liebhaber. - Klinkhardt & Biermann: München 1985, ISBN 3-7814-0249-5
