Talants

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 26. augusts, plkst. 13.33, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Talants (sengr. τάλαντον, lat. talentum - burt. "svars"; kr. талант) - metāla (visbiežāk zelta) lietnis, svara mērs un maksas vienība senajā Levantē, Helladā u.c. Vidusjūras baseina zemēs antīkajā periodā. Atkarībā no konteksta:

  • Svara mērs - lielākā svara mērvienība hellēņu zemēs. Pieminējis jau Homērs, aprakstot zelta svēršanu. Viņa laika hellēņu talants atbilda Babilonijas lielajam zelta siklam, t.i. 16,8 kg, bet pustalants attiecīgi - 8,4 kg. V gs.p.m.ē. talants ir gan svara, gan maksājumu vienība 26,2 kg svarā (svara etalons pa laikam mainījās, atkarībā no dārgmetālu tirgus vērtības, piemēram, lielais talants - 60,4 kg, mazais basileja talants - 30,2 kg, bet Solona reformas noteica 36,156 kg). Atikas sudraba talants bija 26,196 kg, feniķiešu sudraba talants - 43,59 kg, senebreju talants - 44,8 kg, persiešu zelta talants - 25,2 kg (sudraba - 33,65 kg, tirdzniecības - 30,24 kg), Maķedonijas lielvalstī 1 talants - 25,902 kg zelta. Romā 1 talants atbilda ūdens tilpumam vienā standarta amforā, t.i. 26,027 litriem.
  • Naudas vienība hellēņu zemēs. Atēnās V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais Atikas talants (26,2 kg sudraba) = 60 minas, jeb 6000 drahmas (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 oboli).