Taleirāns-Perigors Šarls Moriss de

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 25. novembris, plkst. 18.15, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors (Charles Maurice de Talleyrand-Périgord; 1754.-1838.) - Benevento princis (no 1806.), Taleirānas princis (no 1814.). Francijas ārlietu ministrs, diplomāts, politiķis. Šarla Daniela de Taleirāna-Perigora un Eleonoras de Damā de Antiņi dēls. Jaunībā vecāku spiests izvēlējās garīdznieka karjeru, kuru pameta pēc tam, kad 1788. gadā tika iecelts par Otēnas bīskapu. Francijas karalistes ārlietu ministrs no 1797. līdz 1807. gadam un no 1814. līdz 1815. gadam. Tuvs Kurzemes hercogienes Dorotejas ģimenes draugs. Viena no nopietnākajām figūrām tā laika Eiropas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā un visās citās Vīnes kongresa intrigās utt. Padomes prezidents 1815. gadā. Vēstnieks Londonā (kur viņa asistente, tāpat kā Vīnes kongresa laikā, bija [[Taleirāna-Perigora, Doroteja de|Dino hercogiene Doroteja) no 1830. līdz 1834. gadam. Precējies ar Katrīnu Noelu Grānu, mūža otro pusi dzīvojis no sievas šķirti. Pēc misijas Londonā, veselības spiests aizvien vairāk norobežojās no politikas, līdz 1838. gadā mira.