Atšķirības starp "Tiesību Bils" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Tiesību Bils''' (''Bill of Rights'') jeb '''Akts par pavalstnieku tiesību un brīvību pasludināšanu un troņa mantošanas nokārtošanu''' - 1689. gadā pēc t.s. [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] pieņemts tiesību akts, ar ko [[Anglijas karaliste]]s [[parlaments]] atzina Orānijas prinča [[Viljams III, Anglijas karalis|Vilhelma]] (1688.-1702.) un Anglijas troņmantnieces princeses [[Marija II, Anglijas karaliene|Marijas]] tiesības uz Anglijas troni, paplašināja pilsoņu un Parlamenta tiesības un brīvības | + | '''Tiesību Bils''' (''Bill of Rights'') jeb '''Akts par pavalstnieku tiesību un brīvību pasludināšanu un troņa mantošanas nokārtošanu''' - 1689. gadā pēc t.s. [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] pieņemts tiesību akts, ar ko [[Anglijas karaliste]]s [[parlaments]] atzina Orānijas prinča [[Viljams III, Anglijas karalis|Vilhelma]] (1688.-1702.) un Anglijas troņmantnieces princeses [[Marija II, Anglijas karaliene|Marijas]] tiesības uz Anglijas troni, paplašināja pilsoņu un Parlamenta tiesības un brīvības. Nostiprināja Parlamenta varu (tikai Parlaments drīkst pieņemt vai apturēt likumus), kā arī noteica Parlamenta un pilsoņu tiesības. Liedza [[Monarhs|monarham]] iespēju patstāvīgi izmantot veto tiesības attiecībā uz parlamenta izdotiem tiesību aktiem, ieviest jaunus nodokļus, turēt pastāvīgu armiju miera apstākļos, iejaukties Parlamenta vēlēšanu gaitā. Pilsoņiem (izņemot [[Katoļi|katoļus]]) deva tiesības uz personisko ieroci, atbilstoši vietai sociālajā hierarhijā, vārda brīvību Parlamentā, tiesības netraucēti iesniegt petīciju karalim, tiesības uz tiesu (jebkurš sods ir likumīgs tikai ja to piespriedusi tiesa). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. februāris, plkst. 20.47
Tiesību Bils (Bill of Rights) jeb Akts par pavalstnieku tiesību un brīvību pasludināšanu un troņa mantošanas nokārtošanu - 1689. gadā pēc t.s. Slavenās revolūcijas pieņemts tiesību akts, ar ko Anglijas karalistes parlaments atzina Orānijas prinča Vilhelma (1688.-1702.) un Anglijas troņmantnieces princeses Marijas tiesības uz Anglijas troni, paplašināja pilsoņu un Parlamenta tiesības un brīvības. Nostiprināja Parlamenta varu (tikai Parlaments drīkst pieņemt vai apturēt likumus), kā arī noteica Parlamenta un pilsoņu tiesības. Liedza monarham iespēju patstāvīgi izmantot veto tiesības attiecībā uz parlamenta izdotiem tiesību aktiem, ieviest jaunus nodokļus, turēt pastāvīgu armiju miera apstākļos, iejaukties Parlamenta vēlēšanu gaitā. Pilsoņiem (izņemot katoļus) deva tiesības uz personisko ieroci, atbilstoši vietai sociālajā hierarhijā, vārda brīvību Parlamentā, tiesības netraucēti iesniegt petīciju karalim, tiesības uz tiesu (jebkurš sods ir likumīgs tikai ja to piespriedusi tiesa).
Literatūra
- Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 332.-340. lpp.
