Atšķirības starp "Tirdzniecība senajos laikos" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Tirdzniecība senajos laikos''' - regulēta maiņas tirdzniecības sistēma, kas izveidojās [[Senie laiki|senajos laikos]] līdz ar pirmajām [[Civilizācija|civilizācijām]], un bija izplatīta Senajos Austrumos līdz pat antīkajiem jeb sengrieķu-romiešu laikiem. Lielā mērā, bet atsevišķos periodos un [[Valsts|valstīs]] atradās pilnīgā valsts varas kontrolē, jo centralizētajās Seno Austrumu valstīs pastāvēja zināms kroņa-tempļu monopols pār izejvielām un amatniecības izstrādājumiem, bez tam valsts un tempļi bija lielākie luksusa preču patērētāji un eksportētāji, kas bija galvenais ārējās tirdzniecības produkts, tie arī finansēja tirgotāju [[karavāna]]s. | + | '''Tirdzniecība senajos laikos''' - regulēta maiņas tirdzniecības sistēma, kas izveidojās [[Senie laiki|senajos laikos]] līdz ar pirmajām [[Civilizācija|civilizācijām]], un bija izplatīta Senajos Austrumos līdz pat antīkajiem jeb sengrieķu-romiešu laikiem. Lielā mērā, bet atsevišķos periodos un [[Valsts|valstīs]] atradās pilnīgā valsts varas kontrolē, jo centralizētajās Seno Austrumu valstīs pastāvēja zināms kroņa-tempļu monopols pār izejvielām un amatniecības izstrādājumiem, bez tam valsts un tempļi bija lielākie luksusa preču patērētāji un eksportētāji, kas bija galvenais ārējās tirdzniecības produkts, tie arī finansēja tirgotāju [[karavāna]]s. Tirgotājs faktiski bija [[Monarhs|valdnieka]] vai tempļa kalpotājs, aģents, atkarīgs un algots cilvēks. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. aprīlis, plkst. 19.39
Tirdzniecība senajos laikos - regulēta maiņas tirdzniecības sistēma, kas izveidojās senajos laikos līdz ar pirmajām civilizācijām, un bija izplatīta Senajos Austrumos līdz pat antīkajiem jeb sengrieķu-romiešu laikiem. Lielā mērā, bet atsevišķos periodos un valstīs atradās pilnīgā valsts varas kontrolē, jo centralizētajās Seno Austrumu valstīs pastāvēja zināms kroņa-tempļu monopols pār izejvielām un amatniecības izstrādājumiem, bez tam valsts un tempļi bija lielākie luksusa preču patērētāji un eksportētāji, kas bija galvenais ārējās tirdzniecības produkts, tie arī finansēja tirgotāju karavānas. Tirgotājs faktiski bija valdnieka vai tempļa kalpotājs, aģents, atkarīgs un algots cilvēks.
Literatūra par šo tēmu
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Klētnieks J. Mūžības valdnieki. - Tapals: Rīga, 2008., ISBN 978-9984-796-53-6
- Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., ISBN 9984-617-13-0
