Umaijadu dinastija

No ''Vēsture''
Versija 2018. gada 8. jūlijs, plkst. 16.24, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Umaijadi (الأمويون – al-ʾumawijūn vai أمية بنو – banū ʾumaija), novecojušā literatūrā arī Omeijādu dinastijakalīfu dinastija t.s. Arābu kalifātā laikā no 662. līdz 750. gadam, un Pireneju pussalā (756-1031).

Arābu kalifātā:

  • Muavija I (661-680)
  • Jezīds I (680-683)
  • Muavija II (683-684)
  • Marvans I (684-685)
  • Abdallahs ibn az-Zubairs (antikalīfs Mekā, 684-692)
  • Abd al-Maliks (685-705)
  • al-Valids I (705-715)
  • Suleimans (715-717)
  • Omārs II (717-720)
  • Jezīds II (720-724)
  • Hišams (724-743)
  • al-Valids II (743-744)
  • Jezīds III (744)
  • Ibrahims (744)
  • Marvans II (744-750)

750. gadā kalīfs cieta sakāvi pilsoņu karā, dinastija tika gāzta, un pie varas nāca Abāsīdu dinastija.