Atšķirības starp "Vācbaltieši" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Baltieši''' (vc. ''die Balten'') jeb '''baltvācieši''' (vc. ''Deutsch-Balten''), latviešu literatūrā saukti arī par '''vācbaltiešiem''' - etniska pamatiedzīvotāju grupa Latvijas un Igaunijas teritorijā, kas veidojās pakāpeniski, kopš XII gs. ieceļojušo vācu tautu, franču<ref>"(..) veselas dzimtas kā Gillemond de Villebois, Clapier de Colongues, Girard de Soucanton, Grandidier, La Trobe ir franču izcelsmes, citi, kā Loewis of Menar, Armstaed, Carlyle, Pierson of Balmadis ir angļu, Barclay skotu izcelsmes - nemaz nerunājot par daudzajām zviedru dzimtā°, kas pie mums apmetušās un iedzīvojušās. Par kādām tīrām vācu asinīm pie mums, baltiešiem, vispār nevar būt ne runas, drīzāk par krāšņu, visu iespējamo sastāvdaļu konglomerātu." - Fēgezaks Z. fon., Senči un pēcteči. - Vesta-LK: Rīga, 2011., 393. lpp.</ref>, britu, skotu, krievu, līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas iekļāvās vācu kultūras telpā, veidojot monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu subetnosu ar savu kultūru un mentalitāti. Līdz XX gs. vipirmajai pusei veidoja reģiona saimniecisko, politisko un intelektuālo eliti. Starpkaru periodā valsts politikas rezultātā to vēsturiskās privilēģijas tika likvidētas, [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas]] un [[Ulmaņa apvērsumsa]] rezultātā zaudēja vadošās pozīcijas tautsaimniecībā, administratīvām metodēm tika izspiesti no kultūras telpas. Liela daļa pārlatviskojās vai pārigauņojās, nomainot ne tikai valodu, bet arī uzvārdus u.c. etniskās piederības rādītājus, vai arī bija spiesti uz visiem laikiem pamest Baltiju, 1939.-1940. gados dodoties uz Rietumeiropu (1939.–1940. gada ziemā Latviju atstāja aptuveni 47 000 baltiešu). Vairums uz Vāciju, kur daļa mīt joprojām, saglabājot savas specifiskās iezīmes. | + | '''Baltieši''' (vc. ''die Balten'') jeb '''baltvācieši''' (vc. ''Deutsch-Balten''), latviešu literatūrā saukti arī par '''vācbaltiešiem''' - etniska pamatiedzīvotāju grupa Latvijas un Igaunijas teritorijā, kas veidojās pakāpeniski, kopš XII gs. ieceļojušo vācu tautu, franču<ref>"(..) veselas dzimtas kā Gillemond de Villebois, Clapier de Colongues, Girard de Soucanton, Grandidier, La Trobe ir franču izcelsmes, citi, kā Loewis of Menar, Armstaed, Carlyle, Pierson of Balmadis ir angļu, Barclay skotu izcelsmes - nemaz nerunājot par daudzajām zviedru dzimtā°, kas pie mums apmetušās un iedzīvojušās. Par kādām tīrām vācu asinīm pie mums, baltiešiem, vispār nevar būt ne runas, drīzāk par krāšņu, visu iespējamo sastāvdaļu konglomerātu." - Fēgezaks Z. fon., Senči un pēcteči. - Vesta-LK: Rīga, 2011., 393. lpp.</ref>, britu, skotu, krievu, līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas iekļāvās vācu kultūras telpā, veidojot monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu subetnosu ar savu kultūru un mentalitāti. Līdz XX gs. vipirmajai pusei veidoja reģiona saimniecisko, politisko un intelektuālo eliti. Starpkaru periodā valsts politikas rezultātā to vēsturiskās privilēģijas tika likvidētas, [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas]] un [[Ulmaņa apvērsumsa]] rezultātā zaudēja vadošās pozīcijas tautsaimniecībā, administratīvām metodēm tika izspiesti no kultūras telpas<ref>Uzskatāms piemērs ir viens no dižākajiem vēsturniekiem Baltijā, [[Arbuzovs Leonīds jaunākais]], kuru padzina no pasniedzēja darba LU, [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s likvidācija un arhīva konfiskācija u.tml.</ref>. Liela daļa pārlatviskojās vai pārigauņojās, nomainot ne tikai valodu, bet arī uzvārdus u.c. etniskās piederības rādītājus, vai arī bija spiesti uz visiem laikiem pamest Baltiju, 1939.-1940. gados dodoties uz Rietumeiropu (1939.–1940. gada ziemā Latviju atstāja aptuveni 47 000 baltiešu). Vairums uz Vāciju, kur daļa mīt joprojām, saglabājot savas specifiskās iezīmes. |
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 27. maijs, plkst. 09.24
Baltieši (vc. die Balten) jeb baltvācieši (vc. Deutsch-Balten), latviešu literatūrā saukti arī par vācbaltiešiem - etniska pamatiedzīvotāju grupa Latvijas un Igaunijas teritorijā, kas veidojās pakāpeniski, kopš XII gs. ieceļojušo vācu tautu, franču[1], britu, skotu, krievu, līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas iekļāvās vācu kultūras telpā, veidojot monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu subetnosu ar savu kultūru un mentalitāti. Līdz XX gs. vipirmajai pusei veidoja reģiona saimniecisko, politisko un intelektuālo eliti. Starpkaru periodā valsts politikas rezultātā to vēsturiskās privilēģijas tika likvidētas, agrārreformas un Ulmaņa apvērsumsa rezultātā zaudēja vadošās pozīcijas tautsaimniecībā, administratīvām metodēm tika izspiesti no kultūras telpas[2]. Liela daļa pārlatviskojās vai pārigauņojās, nomainot ne tikai valodu, bet arī uzvārdus u.c. etniskās piederības rādītājus, vai arī bija spiesti uz visiem laikiem pamest Baltiju, 1939.-1940. gados dodoties uz Rietumeiropu (1939.–1940. gada ziemā Latviju atstāja aptuveni 47 000 baltiešu). Vairums uz Vāciju, kur daļa mīt joprojām, saglabājot savas specifiskās iezīmes.
Atsauces un piezīmes
- ↑ "(..) veselas dzimtas kā Gillemond de Villebois, Clapier de Colongues, Girard de Soucanton, Grandidier, La Trobe ir franču izcelsmes, citi, kā Loewis of Menar, Armstaed, Carlyle, Pierson of Balmadis ir angļu, Barclay skotu izcelsmes - nemaz nerunājot par daudzajām zviedru dzimtā°, kas pie mums apmetušās un iedzīvojušās. Par kādām tīrām vācu asinīm pie mums, baltiešiem, vispār nevar būt ne runas, drīzāk par krāšņu, visu iespējamo sastāvdaļu konglomerātu." - Fēgezaks Z. fon., Senči un pēcteči. - Vesta-LK: Rīga, 2011., 393. lpp.
- ↑ Uzskatāms piemērs ir viens no dižākajiem vēsturniekiem Baltijā, Arbuzovs Leonīds jaunākais, kuru padzina no pasniedzēja darba LU, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības likvidācija un arhīva konfiskācija u.tml.
Literatūra par šo tēmu
- Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918-1939). - LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. ISBN 978-9984-770-52-9
- Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4
- Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk – LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.–1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu - izceļotāju mantām, 16.10.1938.–30.12.1939.)
- LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.–1941. g.)
- LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.–25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt.
- Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. - Liepāja, 1998.
- Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen – das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. - Marburg, 1984
- Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939–1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) - Neumünster, 1972
- Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16.
