Atšķirības starp "Vācbaltu reformu partija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vācbaltu reformu partija''' - [[politiskā partija]] Latvijas Republikā, izveidota 1919. gada jūlijā kā '''Vācbaltu nacionāli revolucionārā partija'''. 1920. gadā pārdēvēta par Vācbaltu reformu partiju. Partijas sociālā bāze pamatā bija vācbaltiešu liberālā [[pilsonība]]. Līderi: H.Brimmers, E.Magnuss, V.Vulfiuss, L.Šēlers. Aktīvi piedalījās [[Latvijas Tautas padome]]s darbā. [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce|Satversmes sapulcē]] partiju pārstāvēja E.Magnuss. Partija piedalījās visās [[Saeima]]s vēlēšanās (3. un 4. Saeimā 1 deputāts - L.Šēlers), līdzdarbojoties Latvijas vācbaltu frakcijā. Vācbaltu reformu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]]. | + | '''Vācbaltu reformu partija''' (vc. ''Deutsch-baltische Reform Partei (DbRP)'') - [[politiskā partija]] Latvijas Republikā, izveidota 1919. gada jūlijā kā '''Vācbaltu nacionāli revolucionārā partija'''. 1920. gadā pārdēvēta par Vācbaltu reformu partiju. Partijas sociālā bāze pamatā bija vācbaltiešu liberālā [[pilsonība]]. Līderi: H.Brimmers, E.Magnuss, V.Vulfiuss, L.Šēlers. Aktīvi piedalījās [[Latvijas Tautas padome]]s darbā. [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce|Satversmes sapulcē]] partiju pārstāvēja E.Magnuss. Partija piedalījās visās [[Saeima]]s vēlēšanās (3. un 4. Saeimā 1 deputāts - L.Šēlers), līdzdarbojoties Latvijas vācbaltu frakcijā. Vācbaltu reformu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 11. marts, plkst. 10.21
Vācbaltu reformu partija (vc. Deutsch-baltische Reform Partei (DbRP)) - politiskā partija Latvijas Republikā, izveidota 1919. gada jūlijā kā Vācbaltu nacionāli revolucionārā partija. 1920. gadā pārdēvēta par Vācbaltu reformu partiju. Partijas sociālā bāze pamatā bija vācbaltiešu liberālā pilsonība. Līderi: H.Brimmers, E.Magnuss, V.Vulfiuss, L.Šēlers. Aktīvi piedalījās Latvijas Tautas padomes darbā. Satversmes sapulcē partiju pārstāvēja E.Magnuss. Partija piedalījās visās Saeimas vēlēšanās (3. un 4. Saeimā 1 deputāts - L.Šēlers), līdzdarbojoties Latvijas vācbaltu frakcijā. Vācbaltu reformu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 279. lpp. ISBN 9984-00-395-7
