Atšķirības starp "Vēsture:General disclaimer" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(Par autortiesībām skatīt:)
13. rindiņa: 13. rindiņa:
 
Protams, autortiesības pieder tikai un vienīgi autoram vai izdevumam, no kura informācija pārpublicēta.
 
Protams, autortiesības pieder tikai un vienīgi autoram vai izdevumam, no kura informācija pārpublicēta.
  
== Par autortiesībām skatīt: ==
+
== Par autortiesībām ==
  
 +
Saskaņā ar ''Autortiesību likumu'' autora darbu var izmantot, ja:
 +
* darbu izmanto informatīviem mērķiem;
 +
* darbu izmanto izglītības un pētniecības mērķiem;
 +
* darbu reproducē bibliotēku vai arhīvu vajadzībām;
 +
* tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;
 +
* darbu izmanto publiski atkārtoti.<br>
 +
(''Obligāti norādot darba nosaukumu un autora vārdu, un ar nosacījumu, ka darba izmantošana neierobežos autora likumīgās intereses un neradīs tam zaudējumus.'')
 +
 +
Neaizsargāts darbs ir darbs, kura lietošanai nav nepieciešama [[licence]] un par kura izmantošanu nav jāmaksā autoratlīdzību. LR ''Autortiesību likums'' nosaka, ka autortiesības neaizsargā:
 +
* normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību izdotus dokumentus un tiesas lēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus u.c. oficiālos dokumentus);
 +
* [[valsts]] apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes ([[Karogs|karogus]], [[Ģerbonis|ģerboņus]], [[Himna|himnas]], [[Ordenis|ordeņus]], naudas zīmes u.tml., kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti);
 +
* kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti.
 +
 +
Sīkāk skat.:
 
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 LR Autortiesību likums, pieņemts 2000. gada 6. aprīlī (latv. val.)]
 
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 LR Autortiesību likums, pieņemts 2000. gada 6. aprīlī (latv. val.)]
 
* [http://www.km.gov.lv/UI/Main.asp?id=349 LR Kultūras ministrija - Autortiesības un blakustiesības (latv val.)]
 
* [http://www.km.gov.lv/UI/Main.asp?id=349 LR Kultūras ministrija - Autortiesības un blakustiesības (latv val.)]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 14. jūlijs, plkst. 11.46

Galvenais princips ir īsa, enciklopēdiska pamatinformācija bez skaidrojumiem "kāpēc", nevis rakstu krājums: ir jēdziens, persona, notikums, kura nozīme un saturs tiek izskaidrots, un tiek dots literatūras saraksts un iespējamie resursi internetā.

Lai ievērotu akadēmiskās normas, tulkojot no kādas enciklopēdijas vai rakstot šķirkli, nepieciešams uzrādīt informācijas avotu vai avotus.

Ja šķirklis ir daļa no darba, kuru dalībnieks paredzējis publicēt nākotnē (piemēram, rakstot arheoloģijas terminu vārdnīcu vai ko tml.), šķirkļa beigās jāpievieno © un autora vārdu.

Tā kā šī ir terminu skaidrojošā vārdnīca, enciklopēdija, vēlams nekautrēties un rediģēt citu kolēģu ievietotos šķirkļus (kaut vai norādot uz kļūdām vai nepilnībām katra raksta "diskusijā"), papildināt literatūras sarakstu un pievienot saites uz resursiem internetā par konkrēto jautājumu.

Nereģistrēti lietotāji savus šķirkļus iesūta katras nozares atbildīgajam redaktoram kurš, izvērtējis satura atbilstību akadēmiskajam līmenim, vai nu ierosina pārstrādāt, vai ieliek enciklopēdijā. Bez tam visi aicināti pa e-pastu informēt par vēsturei veltītiem resursiem un atrodamām grāmatām internetā.



Protams, autortiesības pieder tikai un vienīgi autoram vai izdevumam, no kura informācija pārpublicēta.

Par autortiesībām

Saskaņā ar Autortiesību likumu autora darbu var izmantot, ja:

  • darbu izmanto informatīviem mērķiem;
  • darbu izmanto izglītības un pētniecības mērķiem;
  • darbu reproducē bibliotēku vai arhīvu vajadzībām;
  • tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;
  • darbu izmanto publiski atkārtoti.

(Obligāti norādot darba nosaukumu un autora vārdu, un ar nosacījumu, ka darba izmantošana neierobežos autora likumīgās intereses un neradīs tam zaudējumus.)

Neaizsargāts darbs ir darbs, kura lietošanai nav nepieciešama licence un par kura izmantošanu nav jāmaksā autoratlīdzību. LR Autortiesību likums nosaka, ka autortiesības neaizsargā:

  • normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību izdotus dokumentus un tiesas lēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus u.c. oficiālos dokumentus);
  • valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, ordeņus, naudas zīmes u.tml., kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti);
  • kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti.

Sīkāk skat.: