Atšķirības starp "Vīnes grupa" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vīnes grupa''' jeb '''Vīnes pulciņš''' (''Wiener Kreis'') - filosofu grupa ([[Karnaps Rūdolfs|R.Karnaps]] (kopš 1926.), F.Veismanis, G.Feigls, O.Neirāts, G.Hāns, V.Krafts, F.Kaufmanis, K.Gēdelis u.c.), kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu. Radās no semināra, kuru 1922. gadā organizēja [[Šliks Morics|M.Šliks]] (''Moritz Schlick'') Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (''Izziņa''). 30. gados ''Vīnes grupa'' aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja [[Koherences teorija|koherences teoriju]]. Pēc M.Šlika slepkavības 1936. gadā un [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusa]], kad vairāki dalībnieki bija spiesti emigrēt, 30. gadu beigās grupa beidza pastāvēt. | + | '''Vīnes grupa''' jeb '''Vīnes pulciņš''' (''Wiener Kreis'') - filosofu grupa ([[Karnaps Rūdolfs|R.Karnaps]] (kopš 1926.), F.Veismanis, G.Feigls, O.Neirāts, G.Hāns, V.Krafts, F.Kaufmanis, K.Gēdelis u.c.), kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu. Radās no semināra, kuru 1922. gadā organizēja [[Šliks Morics|M.Šliks]] (''Moritz Schlick'') Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (''Izziņa''). 30. gados ''Vīnes grupa'' aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja [[Koherences teorija|koherences teoriju]]. Pēc M.Šlika slepkavības 1936. gadā un [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusa]], kad vairāki dalībnieki bija spiesti emigrēt, 30. gadu beigās grupa beidza pastāvēt. Tās biedri nokļuva Lielbritānijā, Amerikā, Austrālijā - ''Vīnes grupas'' filozofija |
| + | ieplūda angloamerikāņu filozofijā (Vaismans, Popers u.c.), kas rezultējies nevis atšķirīgā filosofijā, bet noteiktā pieejā filosofijai, filosofēšanas noskaņā. Atšķirīga ir attieksme pret vārdu, teikumu, filosofijas uzdevumu, ko bieži apzīmē kā utilitāru, pragmātisku. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. jūnijs, plkst. 09.53
Vīnes grupa jeb Vīnes pulciņš (Wiener Kreis) - filosofu grupa (R.Karnaps (kopš 1926.), F.Veismanis, G.Feigls, O.Neirāts, G.Hāns, V.Krafts, F.Kaufmanis, K.Gēdelis u.c.), kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu. Radās no semināra, kuru 1922. gadā organizēja M.Šliks (Moritz Schlick) Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (Izziņa). 30. gados Vīnes grupa aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja koherences teoriju. Pēc M.Šlika slepkavības 1936. gadā un Austrijas anšlusa, kad vairāki dalībnieki bija spiesti emigrēt, 30. gadu beigās grupa beidza pastāvēt. Tās biedri nokļuva Lielbritānijā, Amerikā, Austrālijā - Vīnes grupas filozofija ieplūda angloamerikāņu filozofijā (Vaismans, Popers u.c.), kas rezultējies nevis atšķirīgā filosofijā, bet noteiktā pieejā filosofijai, filosofēšanas noskaņā. Atšķirīga ir attieksme pret vārdu, teikumu, filosofijas uzdevumu, ko bieži apzīmē kā utilitāru, pragmātisku.
Literatūra par šo tēmu
- Vīnes pulciņš. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 444. lpp.
