Atšķirības starp "Vīnes grupa" versijām

Pašreizējā versija, 2011. gada 13. jūnijs, plkst. 10.14

Vīnes grupa jeb Vīnes pulciņš (Wiener Kreis) - filosofu grupa - R.Karnaps (kopš 1926.), F.Veismanis (Friedrich Waismann), G.Feigls, O.Neirāts (Otto Neurath), H.Hāns (Hans Hahn), V.Krafts (Viktor Kraft), F.Kaufmanis, K.Gēdelis (Kurt Gödel) u.c. -, kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu. Radās no E.Maha mācības analīzei veltīta semināra, kuru 1922. gadā organizēja M.Šliks (Moritz Schlick) Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (Izziņa). 30. gados Vīnes grupa aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja koherences teoriju. Pēc M.Šlika slepkavības 1936. gadā un Austrijas anšlusa, kad vairāki dalībnieki bija spiesti emigrēt, 30. gadu beigās grupa beidza pastāvēt. Tās biedri nokļuva Lielbritānijā, Amerikā, Austrālijā - Vīnes grupas filozofija ieplūda angloamerikāņu filozofijā (Vaismans, Popers u.c.), kas rezultējies nevis atšķirīgā filosofijā, bet noteiktā pieejā filosofijai, filosofēšanas noskaņā. Atšķirīga ir attieksme pret vārdu, teikumu, filosofijas uzdevumu, ko bieži apzīmē kā utilitāru, pragmātisku.

Literatūra par šo tēmu

• Vīnes pulciņš. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 444. lpp.

• Cirera Ramon. Carnap and the Vienna Circle: Empiricism and Logical Syntax. - Rodopi: Atlanta, GA, 1994
• Gadol Eugene T. Rationality and Science: A Memorial Volume for Moritz Schlick in Celebration of the Centennial of his Birth. - Springer: Wien, 1982
• McGuinness B. Wittgenstein and the Vienna Circle: Conversations Recorded by Friedrich Waismann. - Barnes & Noble Books: New York, 1979
• Sarkar Sahotra. The Legacy of the Vienna Circle: Modern Reappraisals. - Garland Pub.: New York, 1996

• Friedrich Stadler. Studien zum Wiener Kreis. Ursprung, Entwicklung und Wirkung des Logischen Empirismus im Kontext. - Suhrkamp: Frankfurt am Main, 1997, ISBN 3-518-58207-0
• Victor Kraft. Der Wiener Kreis. Der Ursprung des Neopositivismus. - Springer: Wien, 1997, ISBN 3-211-82956-3
• Manfred Geier. Der Wiener Kreis. - Rowohlt: Reinbek, 1998, ISBN 3-499-50508-8
• Rudolf Haller. Neopositivismus. Eine historische Einführung in die Philosophie des Wiener Kreises. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1993, ISBN 3-534-06677-4
• Jour fixe der Vernunft. Der Wiener Kreis und die Folgen. / Paul Kruntorad (Hrsg.) - Hölder-Pichler-Tempsky: Wien, 1991, ISBN 3-209-01221-0
• Richard von Mises. Kleines Lehrbuch des Positivismus. Einführung in die empiristische Wissenschaftsauffassung. - Suhrkamp: Frankfurt am Main, 1990, ISBN 3-518-28471-1
• Wiener Kreis. Texte zur wissenschaftlichen Weltauffassung. / Michael Stöltzner, Thomas Uebel (Hrsg.) - Meiner: Hamburg, 2006, ISBN 3-7873-1811-9

• Огурцов А.П. Венский кружок и теория относительности // Вестник РГНФ, М., 2007.№ 1. С. 94-101.

Resursi internetā par šo tēmu

• Vienna Circle // Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Vienna Circle // Internet Encyclopedia of Philosophy
• Institute Vienna Circle

• Wiener Kreis Archief - Noord-Hollands Archief, Haarlem

• Венский Кружок // Энциклопедия логического позитивизма
• Фридрих Вайсманн. Людвиг Витгенштейн И Венский кружок.