Atšķirības starp "Vaits Leslijs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Leslijs Vaits''' - vēstures filosofs, neoevolucionists. | + | '''Leslijs Vaits''' (''Leslie White'')- antropologs, vēstures filosofs, neoevolucionists, kulturoloģijas pamatlicējs. |
| − | Kultūra pēc viņa uzskata ir imanenta cilvēka dabai. Taču tai ir noteikta autonomija: tai ir patstāvīga dzīve un tās evolūcija ir pakļauta specifiskiem mehānismiem un likumsakarībām. Kultūras attīstība galvenokārt ir endogēna – pēdējās būtiskās izmaiņas ārējā dabasvidē notikušas pirms 20-25 000 gadu. Sekojošo kultūras dinamismu nevar izskaidrot ar reakciju uz eksogēniem faktoriem – kultūras evolūcijas izpratnes atslēga atrodama pašā kultūrā. Pārstāv domu, ka kultūra ir instruments, ar kura palīdzību cilvēki pielāgojas (adaptējas) dabai. Galvenokārt tas skar cilvēku vajadzību apmierināšanai nepieciešamās enerģijas apgūšanu. Visas kultūras daļas ir savstarpēji saistītas un vadošā loma ir tehnoloģiskām sistēmām. Politiskai organizācijai, normatīvām struktūrām, zināšanu sistēmai un ideoloģijai ir sekundāra, atvasināta loma. Kultūra attīstās tādēļ, ka daudzveidīgi kļūst enerģijas avoti, palielinās enerģijas patēriņš un tās izmantošanas efektivitāte. Enerģijas utilizācija notiek evolucionējošā kāpumā: sākumā cilvēki izmantoja sava ķermeņa fizisko enerģiju, pēc tam – pieradināto mājdzīvnieku enerģiju. Attīstoties lauksaimniecībai, par svarīgāko kļuva zemes enerģija. Degvielas atklāšana pavēra ceļu jauniem enerģijas avotiem un, beidzot, mūsdienās cilvēki iemācījušies izmantot atomenerģiju. | + | Centās pārvarēt antropoloģijā un etnoloģijā izplatīto viedokli, ka materiālie priekšmeti neietilpst kultūrā, jo tajā varot ietilpt tikai garīgās izpausmes – idejas, garīgas abstrakcijas u.tml. Vaits turpretī kultūras būtību saskatīja vienīgi cilvēkam piemītošajā spējā piešķirt noteiktu simbolisko jēgu ne tikai garīgajām izpausmēm, bet arī darbībai un priekšmetiem. Kultūrā tāpat ietilpst cilvēka spēja uztvert un izprast simboliskās izpausmes komunikācijas procesā. L.Vaita ieskatā simboliskā jēga var būt idejām, ticējumiem, jūtām, attieksmei, uzvedībai, paražām, tiesiskajām normām, mākslas darbiem, valodai, darba instrumentiem, tehnoloģiskajām iekārtām, ornamentiem, saimniecības priekšmetiem u.c. Kultūra pēc viņa uzskata ir imanenta cilvēka dabai. Taču tai ir noteikta autonomija: tai ir patstāvīga dzīve un tās evolūcija ir pakļauta specifiskiem mehānismiem un likumsakarībām. Kultūras attīstība galvenokārt ir endogēna – pēdējās būtiskās izmaiņas ārējā dabasvidē notikušas pirms 20-25 000 gadu. Sekojošo kultūras dinamismu nevar izskaidrot ar reakciju uz eksogēniem faktoriem – kultūras evolūcijas izpratnes atslēga atrodama pašā kultūrā. Pārstāv domu, ka kultūra ir instruments, ar kura palīdzību cilvēki pielāgojas (adaptējas) dabai. Galvenokārt tas skar cilvēku vajadzību apmierināšanai nepieciešamās enerģijas apgūšanu. Visas kultūras daļas ir savstarpēji saistītas un vadošā loma ir tehnoloģiskām sistēmām. Politiskai organizācijai, normatīvām struktūrām, zināšanu sistēmai un ideoloģijai ir sekundāra, atvasināta loma. Kultūra attīstās tādēļ, ka daudzveidīgi kļūst enerģijas avoti, palielinās enerģijas patēriņš un tās izmantošanas efektivitāte. Enerģijas utilizācija notiek evolucionējošā kāpumā: sākumā cilvēki izmantoja sava ķermeņa fizisko enerģiju, pēc tam – pieradināto mājdzīvnieku enerģiju. Attīstoties lauksaimniecībai, par svarīgāko kļuva zemes enerģija. Degvielas atklāšana pavēra ceļu jauniem enerģijas avotiem un, beidzot, mūsdienās cilvēki iemācījušies izmantot atomenerģiju. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 15. februāris, plkst. 07.08
Leslijs Vaits (Leslie White)- antropologs, vēstures filosofs, neoevolucionists, kulturoloģijas pamatlicējs.
Centās pārvarēt antropoloģijā un etnoloģijā izplatīto viedokli, ka materiālie priekšmeti neietilpst kultūrā, jo tajā varot ietilpt tikai garīgās izpausmes – idejas, garīgas abstrakcijas u.tml. Vaits turpretī kultūras būtību saskatīja vienīgi cilvēkam piemītošajā spējā piešķirt noteiktu simbolisko jēgu ne tikai garīgajām izpausmēm, bet arī darbībai un priekšmetiem. Kultūrā tāpat ietilpst cilvēka spēja uztvert un izprast simboliskās izpausmes komunikācijas procesā. L.Vaita ieskatā simboliskā jēga var būt idejām, ticējumiem, jūtām, attieksmei, uzvedībai, paražām, tiesiskajām normām, mākslas darbiem, valodai, darba instrumentiem, tehnoloģiskajām iekārtām, ornamentiem, saimniecības priekšmetiem u.c. Kultūra pēc viņa uzskata ir imanenta cilvēka dabai. Taču tai ir noteikta autonomija: tai ir patstāvīga dzīve un tās evolūcija ir pakļauta specifiskiem mehānismiem un likumsakarībām. Kultūras attīstība galvenokārt ir endogēna – pēdējās būtiskās izmaiņas ārējā dabasvidē notikušas pirms 20-25 000 gadu. Sekojošo kultūras dinamismu nevar izskaidrot ar reakciju uz eksogēniem faktoriem – kultūras evolūcijas izpratnes atslēga atrodama pašā kultūrā. Pārstāv domu, ka kultūra ir instruments, ar kura palīdzību cilvēki pielāgojas (adaptējas) dabai. Galvenokārt tas skar cilvēku vajadzību apmierināšanai nepieciešamās enerģijas apgūšanu. Visas kultūras daļas ir savstarpēji saistītas un vadošā loma ir tehnoloģiskām sistēmām. Politiskai organizācijai, normatīvām struktūrām, zināšanu sistēmai un ideoloģijai ir sekundāra, atvasināta loma. Kultūra attīstās tādēļ, ka daudzveidīgi kļūst enerģijas avoti, palielinās enerģijas patēriņš un tās izmantošanas efektivitāte. Enerģijas utilizācija notiek evolucionējošā kāpumā: sākumā cilvēki izmantoja sava ķermeņa fizisko enerģiju, pēc tam – pieradināto mājdzīvnieku enerģiju. Attīstoties lauksaimniecībai, par svarīgāko kļuva zemes enerģija. Degvielas atklāšana pavēra ceļu jauniem enerģijas avotiem un, beidzot, mūsdienās cilvēki iemācījušies izmantot atomenerģiju.
