Atšķirības starp "Valdemāra-Ērika lēņu tiesības" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Voldemāra-Ērika lēņu tiesības''' - līdz 1241. gadam izveidots, viduslejasvācu valodā sarakstīts bruņinieku tiesību krājums Dānijas karaļa valdījumiem [[Livonija|Ziemeļlivonijā]] (mūsdienu Ziemeļigaunija), bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām. Galvenokārt sastāv no lēņtiesiskās attiecības regulējošām normām, tiesu iekārtas noteikumiem un procesuālo tiesību normām. Par "Voldemāra-Ērika lēņu tiesībām" nodēvēja fon Bunge XIX gs., pamatojoties uz tiesību krājuma priekšvārdā minētajiem [[dāņi|dāņu]] [[Karalis|karaļiem]] Valdemāru II (1202.-1241.) un Ēriku VI (1286.-1319.), kuri bijuši šī tiesību avota iniciatori un apstiprinātāji. Pēc vispārpieņemtās tradīcijas tiek uzskatīts, ka šo tiesību lielākā daļa sastādīta XIII gs. (ap 1238.-1241.), bet XIV gs. pēc Ērika VI rīkojuma tās papildinātas.
+
'''Valdemāra-Ērika lēņu tiesības''' - līdz 1241. gadam izveidots, viduslejasvācu valodā sarakstīts bruņinieku tiesību krājums Dānijas karaļa valdījumiem [[Livonija|Ziemeļlivonijā]] (mūsdienu Ziemeļigaunija), bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām. Galvenokārt sastāv no lēņtiesiskās attiecības regulējošām normām, tiesu iekārtas noteikumiem un procesuālo tiesību normām. Par "Voldemāra-Ērika lēņu tiesībām" nodēvēja fon Bunge XIX gs., pamatojoties uz tiesību krājuma priekšvārdā minētajiem [[dāņi|dāņu]] [[Karalis|karaļiem]] Valdemāru II (1202.-1241.) un Ēriku VI (1286.-1319.), kuri bijuši šī tiesību avota iniciatori un apstiprinātāji. Pēc vispārpieņemtās tradīcijas tiek uzskatīts, ka šo tiesību lielākā daļa sastādīta XIII gs. (ap 1238.-1241.), bet XIV gs. pēc Ērika VI rīkojuma tās papildinātas.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. februāris, plkst. 15.10

Valdemāra-Ērika lēņu tiesības - līdz 1241. gadam izveidots, viduslejasvācu valodā sarakstīts bruņinieku tiesību krājums Dānijas karaļa valdījumiem Ziemeļlivonijā (mūsdienu Ziemeļigaunija), bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām. Galvenokārt sastāv no lēņtiesiskās attiecības regulējošām normām, tiesu iekārtas noteikumiem un procesuālo tiesību normām. Par "Voldemāra-Ērika lēņu tiesībām" nodēvēja fon Bunge XIX gs., pamatojoties uz tiesību krājuma priekšvārdā minētajiem dāņu karaļiem Valdemāru II (1202.-1241.) un Ēriku VI (1286.-1319.), kuri bijuši šī tiesību avota iniciatori un apstiprinātāji. Pēc vispārpieņemtās tradīcijas tiek uzskatīts, ka šo tiesību lielākā daļa sastādīta XIII gs. (ap 1238.-1241.), bet XIV gs. pēc Ērika VI rīkojuma tās papildinātas.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 13. lpp.
  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 58.-59. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Valdemāra-Ērika_lēņu_tiesības&oldid=36845"