Atšķirības starp "Valsts zemnieki" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://www.army.lv/?s=1060&id=2331&c=0&p=2 Ключевский. Курс русской истории. Лекция 85] | * [http://www.army.lv/?s=1060&id=2331&c=0&p=2 Ключевский. Курс русской истории. Лекция 85] | ||
| − | * [http://pages.marsu.ru/sv1/civ/18.html Удельные крестьяне, фабрично-заводских крестьяне, | + | * [http://pages.marsu.ru/sv1/civ/18.html Удельные крестьяне, казенные крестьяне, фабрично-заводских крестьяне, помещичьи крестьяне, kрепостное право в России] |
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. oktobris, plkst. 13.43
Kroņa zemnieki (kr. черносошные крестьяне) - brīvie lauku iedzīvotāji XIV-XVII gs. Krievijas caristē, kas maksāja valstij naturālos un naudas nodokļus. XVIII-XIX gs. tiek dēvēti par valsts zemniekiem (kr. казенные крестьяне) - zemniecības kategorija Krievijas impērijā, kas bija personiski brīvi, bet maksāja par zemes lietošanu valsts kasei feodālo renti.
Komentāri
Valsts zemnieku kategorijai tika pievienoti arī tie zemnieki, kas dzīvoja zemēs, kuras impērija anektēja XVIII gs. militārās ekspansijas laikā, kā arī kolonisti, kuri bija apmetušies uz valsts zemes. 1858. gadā Krievijas impērijā bija 9 300 000 valsts zemnieku. Baltijā, Baltkrievijā un Rietumukrainā, kur valsts muižas tika izrentētas privātpersonām, valsts zemnieki pildīja klaušas. 1886. gadā valsts zemnieki ieguva tiesības izpirkt zemi, ko apstrādāja, privātīpašumā (iedalītā zeme bija jāizpērk 44 gadu laikā).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 25. lpp.
