Atšķirības starp "Vatikāna pilsētvalsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
15. rindiņa: 15. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Civitatis_Vaticanae.jpg‎‎|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Civitatis_Vaticanae.jpg‎‎|200px]]
 
|}
 
|}
'''Vatikāna pilsētvalsts''' (lat. ''Status Civitatis Vaticanae'') - [[Teokrātija|teokrātiska]] valsts Romas pilsētas teritorijā. Izveidota 1929. gada 11. februāra [[Laterāna līgums|Laterāna līgumu]], kas tika noslēgts starp [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]] un Itāliju, 7. jūnijā Svētais Krēsls ieguva suverenitāti, kā arī 13 celtnes Romā un pāvesta rezidenci Gandolfo pilī ar eksteritoriālām tiesībām. Kā teikts līguma preambulā: “lai nodrošinātu Svētajam Krēslam absolūtu un redzamu neatkarību, lai garantētu tam neapšaubāmu suverenitāti arī starptautiskajā jomā, (..) ir (..) radusies nepieciešamība ar īpašiem nosacījumiem izveidot Vatikāna pilsētvalsti, tās teritorijā atzīstot Svētajam Krēslam pilnīgas īpašuma tiesības, ekskluzīvu un absolūtu varu un suverēnu jurisdikciju”.
+
'''Vatikāna pilsētvalsts''' (lat. ''Status Civitatis Vaticanae'') - [[Teokrātija|teokrātiska]] valsts Romas pilsētas teritorijā. Izveidota 1929. gada 11. februāra [[Laterāna līgums|Laterāna līgumu]], kas tika noslēgts starp [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]] un Itāliju, 7. jūnijā Svētais Krēsls ieguva suverenitāti, kā arī 13 celtnes Romā un pāvesta rezidenci Gandolfo pilī ar eksteritoriālām tiesībām. Kā teikts līguma preambulā: “lai nodrošinātu Svētajam Krēslam absolūtu un redzamu neatkarību, lai garantētu tam neapšaubāmu suverenitāti arī starptautiskajā jomā, (..) ir (..) radusies nepieciešamība ar īpašiem nosacījumiem izveidot Vatikāna pilsētvalsti, tās teritorijā atzīstot Svētajam Krēslam pilnīgas īpašuma tiesības, ekskluzīvu un absolūtu varu un suverēnu jurisdikciju”. Vatikāna pilsētvalstij ir visas pilntiesīgas valsts iezīmes: noteikta teritorija, noteikts pavalstnieku loks un suverēnas varas institūcijas.
 
 
1929. gadā Itālijas valdība ar Vatikānu kopā noslēdza trīs līgumus: 1) Līgums, atzīstot Vatikāna pilsētvalsti un Svētā Krēsla neatkarību un autonomiju; 2) Konkordāts, kurš regulē attiecības valdību starpā un ar Itālijas baznīcām; 3) Finansiāla Konvencija par kompensācijām sakarā ar zaudējumiem 1870. gadā.
 
  
 
[[Kategorija:Valstis]]
 
[[Kategorija:Valstis]]
 
[[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
 
[[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 7. februāris, plkst. 11.34

Status Civitatis Vaticanae
150px
pastāv: kopš 1929..
galvaspilsēta: Vatikāns
galva: pāvests
Civitatis Vaticanae.jpg

Vatikāna pilsētvalsts (lat. Status Civitatis Vaticanae) - teokrātiska valsts Romas pilsētas teritorijā. Izveidota 1929. gada 11. februāra Laterāna līgumu, kas tika noslēgts starp Svēto Krēslu un Itāliju, 7. jūnijā Svētais Krēsls ieguva suverenitāti, kā arī 13 celtnes Romā un pāvesta rezidenci Gandolfo pilī ar eksteritoriālām tiesībām. Kā teikts līguma preambulā: “lai nodrošinātu Svētajam Krēslam absolūtu un redzamu neatkarību, lai garantētu tam neapšaubāmu suverenitāti arī starptautiskajā jomā, (..) ir (..) radusies nepieciešamība ar īpašiem nosacījumiem izveidot Vatikāna pilsētvalsti, tās teritorijā atzīstot Svētajam Krēslam pilnīgas īpašuma tiesības, ekskluzīvu un absolūtu varu un suverēnu jurisdikciju”. Vatikāna pilsētvalstij ir visas pilntiesīgas valsts iezīmes: noteikta teritorija, noteikts pavalstnieku loks un suverēnas varas institūcijas.