Atšķirības starp "Vatsons Karls Frīdrihs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Karls Frīdrihs Vatsons''' (''Watson'', 1777-1826) - mācītājs un publicists, aktīvs latviešu politiskās pašapziņas un romantiskā nacionālisma veidotājs. | + | '''Karls Frīdrihs Vatsons''' (''Carl Friedrich Watson'', 1777-1826) - mācītājs un publicists, aktīvs latviešu politiskās pašapziņas un romantiskā nacionālisma veidotājs. |
| − | Dzimis Jelgavas Pētera akadēmijas latīņu valodas un literatūras profesora Matiasa Frīdriha Vatsona ģimenē, mācījies Jelgavas pilsētas skolā (1789-93), Pētera akadēmijā (1793-98). Strādājis par ierēdni valsts pārvaldē (1796-98). Studējis teoloģiju Getingenes universitātē (1801-02), kopš 1803. gada kalpojis kā draudzes mācītājs Lestenē, pēc 1813. gada - arī Strutelē. | + | Dzimis Jelgavas Pētera akadēmijas latīņu valodas un literatūras profesora, [[vācbaltieši|vācbaltieša]] Matiasa Frīdriha Vatsona ģimenē, mācījies Jelgavas pilsētas skolā (1789-93), Pētera akadēmijā (1793-98). Strādājis par ierēdni valsts pārvaldē (1796-98). Studējis teoloģiju Getingenes universitātē (1801-02), kopš 1803. gada kalpojis kā draudzes mācītājs Lestenē, pēc 1813. gada - arī Strutelē. |
Vatsons ir darbojies [[Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā]], kopš 1819. gadā aktīvi vērsies pret latviešu pārvāciskošanu. Viens no Latviešu literārās (draugu) biedrības dibinātājiem (1824), tās Kurzemes nodaļas pirmais direktors (1824-26). Veicinājis zemnieku izglītošanu, sastādījis "Lasāmu grāmatu, latviešu bērniem par labu sarakstītu" (1816), kurā ievietojis pašsacerētus un tulkotus pamācošus stāstiņus no latviešu dzīves. Piedalījies "Likumu grāmatas par Kurzemes zemniekiem" (1818) tulkošanā. Viņš ir arī tulkojis darbu "Īsa un vajadzīga pamācīšana priekš bērnu saņēmējām un mātēm..." (1823), pārstrādājis vecā Lestenes mācītāja J. F. Urbāna katehismu (1741-99) "Jautāšanas in izstāstītās atbildēšanas..." (1812) un no 1818 publicējis Kurzemes kalendāru "Veca un jauna laika grāmata". Tajā ievietoti Vatsona raksti astronomijā u.c. nozarēs, kā arī vairāki viņa dzejoļi, piem., "Tas uguns karuls" (1820). Pirmo reizi latviešu valodā Vatsona tulkojumā publicēti K. Donelaiša poēmas "Gadalaiki" fragmenti (1822-23, ar nos. "Gada jaukums, gada grūtums"). | Vatsons ir darbojies [[Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā]], kopš 1819. gadā aktīvi vērsies pret latviešu pārvāciskošanu. Viens no Latviešu literārās (draugu) biedrības dibinātājiem (1824), tās Kurzemes nodaļas pirmais direktors (1824-26). Veicinājis zemnieku izglītošanu, sastādījis "Lasāmu grāmatu, latviešu bērniem par labu sarakstītu" (1816), kurā ievietojis pašsacerētus un tulkotus pamācošus stāstiņus no latviešu dzīves. Piedalījies "Likumu grāmatas par Kurzemes zemniekiem" (1818) tulkošanā. Viņš ir arī tulkojis darbu "Īsa un vajadzīga pamācīšana priekš bērnu saņēmējām un mātēm..." (1823), pārstrādājis vecā Lestenes mācītāja J. F. Urbāna katehismu (1741-99) "Jautāšanas in izstāstītās atbildēšanas..." (1812) un no 1818 publicējis Kurzemes kalendāru "Veca un jauna laika grāmata". Tajā ievietoti Vatsona raksti astronomijā u.c. nozarēs, kā arī vairāki viņa dzejoļi, piem., "Tas uguns karuls" (1820). Pirmo reizi latviešu valodā Vatsona tulkojumā publicēti K. Donelaiša poēmas "Gadalaiki" fragmenti (1822-23, ar nos. "Gada jaukums, gada grūtums"). | ||
Vatsons bija viens no latviešu avīžniecības iedibinātājiem - pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" organizētājs un redaktors (1822-26), latv. avīžniecības dibinātājs. Jelgavā Stefenhāgenu spiestuvē izdotās "Latviešu Avīzes" bija nedēļas izdevums, kurā publicētas ziņas, populārzinātniski raksti, apraksti, kā arī daiļliteratūra. Laikrakstā ir ievietotas pāris Vatsona grāmatu recenzijas, raksti par zemkopību, likumdošanu u.c. jautājumiem, apraksti par Krievijas pilsētām, plaša sērija par Kurzemi, tās apdzīvotajām vietām (1822-25). Pētījis Kurzemes vēsturi un baltu senatni, kā arī publicējis vācu presē rakstus par Livonijas vēsturi, ģeogrāfiju, kā arī recenzijas un sprediķus. | Vatsons bija viens no latviešu avīžniecības iedibinātājiem - pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" organizētājs un redaktors (1822-26), latv. avīžniecības dibinātājs. Jelgavā Stefenhāgenu spiestuvē izdotās "Latviešu Avīzes" bija nedēļas izdevums, kurā publicētas ziņas, populārzinātniski raksti, apraksti, kā arī daiļliteratūra. Laikrakstā ir ievietotas pāris Vatsona grāmatu recenzijas, raksti par zemkopību, likumdošanu u.c. jautājumiem, apraksti par Krievijas pilsētām, plaša sērija par Kurzemi, tās apdzīvotajām vietām (1822-25). Pētījis Kurzemes vēsturi un baltu senatni, kā arī publicējis vācu presē rakstus par Livonijas vēsturi, ģeogrāfiju, kā arī recenzijas un sprediķus. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://enciklopedija.lv/skirklis/106789-K%C4%81rlis-Fr%C4%ABdrihs-Vatsons Kārlis Frīdrihs Vatsons // Nacionālā enciklopēdija] | ||
[[Kategorija:V]] | [[Kategorija:V]] | ||
Versija, kas saglabāta 2022. gada 15. jūnijs, plkst. 08.13
Karls Frīdrihs Vatsons (Carl Friedrich Watson, 1777-1826) - mācītājs un publicists, aktīvs latviešu politiskās pašapziņas un romantiskā nacionālisma veidotājs.
Dzimis Jelgavas Pētera akadēmijas latīņu valodas un literatūras profesora, vācbaltieša Matiasa Frīdriha Vatsona ģimenē, mācījies Jelgavas pilsētas skolā (1789-93), Pētera akadēmijā (1793-98). Strādājis par ierēdni valsts pārvaldē (1796-98). Studējis teoloģiju Getingenes universitātē (1801-02), kopš 1803. gada kalpojis kā draudzes mācītājs Lestenē, pēc 1813. gada - arī Strutelē.
Vatsons ir darbojies Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā, kopš 1819. gadā aktīvi vērsies pret latviešu pārvāciskošanu. Viens no Latviešu literārās (draugu) biedrības dibinātājiem (1824), tās Kurzemes nodaļas pirmais direktors (1824-26). Veicinājis zemnieku izglītošanu, sastādījis "Lasāmu grāmatu, latviešu bērniem par labu sarakstītu" (1816), kurā ievietojis pašsacerētus un tulkotus pamācošus stāstiņus no latviešu dzīves. Piedalījies "Likumu grāmatas par Kurzemes zemniekiem" (1818) tulkošanā. Viņš ir arī tulkojis darbu "Īsa un vajadzīga pamācīšana priekš bērnu saņēmējām un mātēm..." (1823), pārstrādājis vecā Lestenes mācītāja J. F. Urbāna katehismu (1741-99) "Jautāšanas in izstāstītās atbildēšanas..." (1812) un no 1818 publicējis Kurzemes kalendāru "Veca un jauna laika grāmata". Tajā ievietoti Vatsona raksti astronomijā u.c. nozarēs, kā arī vairāki viņa dzejoļi, piem., "Tas uguns karuls" (1820). Pirmo reizi latviešu valodā Vatsona tulkojumā publicēti K. Donelaiša poēmas "Gadalaiki" fragmenti (1822-23, ar nos. "Gada jaukums, gada grūtums").
Vatsons bija viens no latviešu avīžniecības iedibinātājiem - pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" organizētājs un redaktors (1822-26), latv. avīžniecības dibinātājs. Jelgavā Stefenhāgenu spiestuvē izdotās "Latviešu Avīzes" bija nedēļas izdevums, kurā publicētas ziņas, populārzinātniski raksti, apraksti, kā arī daiļliteratūra. Laikrakstā ir ievietotas pāris Vatsona grāmatu recenzijas, raksti par zemkopību, likumdošanu u.c. jautājumiem, apraksti par Krievijas pilsētām, plaša sērija par Kurzemi, tās apdzīvotajām vietām (1822-25). Pētījis Kurzemes vēsturi un baltu senatni, kā arī publicējis vācu presē rakstus par Livonijas vēsturi, ģeogrāfiju, kā arī recenzijas un sprediķus.
