Atšķirības starp "Veimāras Republika" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 34. rindiņa: | 34. rindiņa: | ||
* [http://germanhistorydocs.ghi-dc.org/ German History in Documents and Images (GHDI)] | * [http://germanhistorydocs.ghi-dc.org/ German History in Documents and Images (GHDI)] | ||
---- | ---- | ||
| − | * [http://okpravo.info/pam/15.htm Веймарская конституция (Конституция Германской империи от 11 августа 1919 г.] | + | * [http://okpravo.info/pam/15.htm Веймарская конституция (Конституция Германской империи от 11 августа 1919 г.)] |
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. septembris, plkst. 20.31
| |
| pastāv: | 1918.-1933. |
| galvaspilsēta: | Berlīne |
| prezidenti: |
|
| reihskancleri: |
|
| |
Veimāras Republika (Weimarer Republik) - oficiālais nosaukums "Vācu valsts" (Deutsches Reich) - literatūrā pieņemts apzīmējums Vācijai laikā no 1919. gada augusta līdz 1933. gada janvārim, pēc Veimārā pieņemtās konstitūcijas nosaukuma. Republika izveidojās pēc tam, kad 1918. gada novembra revolūcijas rezultātā monarhija tika likvidēta un impērijas vietā tika proklamēta republika. Pastāvot daudzpartiju pilotiskajai sistēmai, 20. gados, pateicoties Lielās depresijas un uzvarētājvalstu noteikto reparāciju slogam Vācijas ekonomikai, lielu ietekmi ieguva NSVSP, kas 1932. gada Reihstāga vēlēšanās ieguva 37,4% vēlētāju balstu un partijas līderis Ā.Hitlers 30.01.1933. kļuva par reihskancleru. Veimāras konstitūcija zaudēja savu spēku un turpmāk valsti dēvēja par Vāciju (Deutschland).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 54. lpp.
