Atšķirības starp "Venges-Lambsdorfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Wenge genannt Lambsdorff Wappen.png|right|thumb|250px|]] | + | [[Attēls:Wenge genannt Lambsdorff Wappen.png|right|thumb|250px|fon un baroni]] |
| + | [[Attēls:Wenge genannt Lambsdorff Graf.png|right|thumb|250px|grāfi]] | ||
'''fon der Venges saukti Lambsdorfi''' (vc. ''von der Wenge genannt Lambsdorff'', kr. ''фон дер Венге-Ламбсдорф'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | '''fon der Venges saukti Lambsdorfi''' (vc. ''von der Wenge genannt Lambsdorff'', kr. ''фон дер Венге-Ламбсдорф'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 19. aprīlis, plkst. 15.42
fon der Venges saukti Lambsdorfi (vc. von der Wenge genannt Lambsdorff, kr. фон дер Венге-Ламбсдорф) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Pirmie dzimtas pārstāvji - Venges no Lamsdorfas (mūsd. Lanstrop, Dortmundes tuvumā) - apmetās XV gs. Vidzemē kā Ordeņa vasaļi. T.s. poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā dzimta kā uzticami Žečpospoļitas vasaļi zaudēja savus īpašumus – Matiass Lambsdorfs (Mathias Friedrich von der Wenge genannt Lambsdorff) pārcēlās uz Kurzemi, 1960. gadā ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā (1800. gadā Lamsdorfus uzņēma arī Vidzemes bruņniecības matrikulā). Viņa mazdēli un mazmazdēli karjeru veidoja Krievijas impērijas militārajā dienestā. Gustavs Lambsdorfs (Gustaw von der Wenge genannt Lambsdorff, 1745-1828) 1817. gadā kļuva par grāfu. 1880. gadā Vācijas imperators dzimtai piešķīra Venges brīvkungu (Freiherr von der Wenge) titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zūru, Brizules (Bresilgen), Bērsteles (Groß Bersteln) u.c. muižas.
