Atšķirības starp "Ventspils slaktiņš" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
1919. gada 30. janvārī Ventspili negaidītā uzbrukumā ieņēma Padomju Latvijas 3. atsevišķais kavalērijas divizions un Kurzemes "sarkanie" partizāni, kopā aptuveni 500 vīri, kas 6 stundu ilgā kaujā apspieda 180 vīru lielā pilsētas garnizona pretošanos. Pēc diviziona komandiera Urbanoviča pavēles no karagūstekņiem pēc etniskās piedrības principa tika atdalīti [[vācbaltieši]], kuri tika noslepkavoti (taupot munīciju, nonāvēšanai izmantoti aukstie ieroči un cirvji).
 
1919. gada 30. janvārī Ventspili negaidītā uzbrukumā ieņēma Padomju Latvijas 3. atsevišķais kavalērijas divizions un Kurzemes "sarkanie" partizāni, kopā aptuveni 500 vīri, kas 6 stundu ilgā kaujā apspieda 180 vīru lielā pilsētas garnizona pretošanos. Pēc diviziona komandiera Urbanoviča pavēles no karagūstekņiem pēc etniskās piedrības principa tika atdalīti [[vācbaltieši]], kuri tika noslepkavoti (taupot munīciju, nonāvēšanai izmantoti aukstie ieroči un cirvji).
  
Notikums lielā mērā inspirēja t.s. [[Baltais terors Latvijā|balto teroru]].
+
Notikums lielā mērā katalizēja t.s. [[Baltais terors Latvijā|balto teroru]].
  
 
[[Kategorija:Represālijas]]
 
[[Kategorija:Represālijas]]

Versija, kas saglabāta 2017. gada 24. augusts, plkst. 15.12

Ventspils slaktiņš – 1919. gada 30. janvārī īstenota LSPR armijas eksekūcija, nogalinot gūstā saņemtos Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku, Latvijas zemessardzes karavīrus.

1919. gada 30. janvārī Ventspili negaidītā uzbrukumā ieņēma Padomju Latvijas 3. atsevišķais kavalērijas divizions un Kurzemes "sarkanie" partizāni, kopā aptuveni 500 vīri, kas 6 stundu ilgā kaujā apspieda 180 vīru lielā pilsētas garnizona pretošanos. Pēc diviziona komandiera Urbanoviča pavēles no karagūstekņiem pēc etniskās piedrības principa tika atdalīti vācbaltieši, kuri tika noslepkavoti (taupot munīciju, nonāvēšanai izmantoti aukstie ieroči un cirvji).

Notikums lielā mērā katalizēja t.s. balto teroru.