Atšķirības starp "Versts" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Versts''' (kr. ''верста'') - attāluma mērvienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos ( | + | '''Versts''' (kr. ''верста, поприще'') - '''1066,781 metri''', - attāluma mērvienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). Laika gaitā ''versts'' garums mainījās, atkarībā no asu skaita tajā un izmaiņām ass garumā: senākā versts bija 750 asis (1140 m), "Brokhauza un Jefrona vārdnīca" (''Словарь Брокгауза и Ефрона'') min 656 asu un 875 asu verstis. Pēc XIV gs. ''versts''garums tika noteikts 1000 asis (2160 m) un '''ceļu versti''' (''путевая верста'') 500 asu garumā. Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma. |
| − | + | ||
| + | 1 ''versts'' = 500 [[Ass|asis]] = 1066,781 metri (parasti noapaļots uz 1067 m)<br> | ||
| + | 1 '''kvadrātversts''' ir 1,138 km² jeb 113,8 ha | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 6. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11 | * Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11 | ||
* Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10 | * Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10 | ||
| + | * Петрушевскій Ѳ.И. Общая метрологія. Часть I. - в типографіи Эдуарда Праца: Спб., 1849 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 14. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* [http://www.iro.yar.ru:8101/resource/distant/math/metrol_00.htm Седова Л.Н. Вопросы русской метрологии на уроках и внеклассных занятиях по математике.] | * [http://www.iro.yar.ru:8101/resource/distant/math/metrol_00.htm Седова Л.Н. Вопросы русской метрологии на уроках и внеклассных занятиях по математике.] | ||
* [http://www.sovety.fromru.com/mera.htm Старые русские меры] | * [http://www.sovety.fromru.com/mera.htm Старые русские меры] | ||
| + | * [http://www.iro.yar.ru:8101/resource/distant/math/metrol_3.htm Система древнерусских мер длины.] | ||
[[Kategorija:Mērvienības]] | [[Kategorija:Mērvienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 9. aprīlis, plkst. 12.32
Versts (kr. верста, поприще) - 1066,781 metri, - attāluma mērvienība Krievijas impērijā līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). Laika gaitā versts garums mainījās, atkarībā no asu skaita tajā un izmaiņām ass garumā: senākā versts bija 750 asis (1140 m), "Brokhauza un Jefrona vārdnīca" (Словарь Брокгауза и Ефрона) min 656 asu un 875 asu verstis. Pēc XIV gs. verstsgarums tika noteikts 1000 asis (2160 m) un ceļu versti (путевая верста) 500 asu garumā. Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.
1 versts = 500 asis = 1066,781 metri (parasti noapaļots uz 1067 m)
1 kvadrātversts ir 1,138 km² jeb 113,8 ha
Literatūra par šo tēmu
- Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11
- Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10
- Петрушевскій Ѳ.И. Общая метрологія. Часть I. - в типографіи Эдуарда Праца: Спб., 1849
