Atšķirības starp "Veseli" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
'''fon Veseli''' (vc. ''von Wessel'', kr. ''фон Весель'') - atkarībā no konteksta, divas, savstarpēji neradniecīgas muižniecības dzimtas Kurzemē un Vidzemē. | '''fon Veseli''' (vc. ''von Wessel'', kr. ''фон Весель'') - atkarībā no konteksta, divas, savstarpēji neradniecīgas muižniecības dzimtas Kurzemē un Vidzemē. | ||
| − | '''fon Veseli''' (vc. ''von Wessel'', kr. ''фон Весель'') – holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Zviedrijā un Norvēģijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir holandiešu jūrnieks Jans Vesels (''Jan Wessel''), kurš uzņemts Tronheimas pilsonībā ap 1620. gadu. Viņa dēls Heinrihs Vesels (''Henriks Jansen Wessel'', ?-1682) 1646. gadā saņēma pilsonību Bergenā, bet tā dēls Jans Vesels (''Jan Wessel'', 1646-1716) bija Ringves muižas īpašnieks un Tronheimas [[rātskungs]]. No viņa 18 bērniem viceadmirālis Peter Wessel (1691-1720), 1716. gadā dika iecelts bruņinieka kārtā, bet viceadmirālis Kaspars Vesels (''Caspar Wessel'', 1693-1768) 1720. gadā saņēma dižciltību, turpmāk lietojot uzvārdā "fon" – ''von Wessel''. Baltijas līnijas aizsācējs Heinrihs fon Vesels (''Henrik von Wessel'', ?-?) 1707. gadā stājās Krievijas impērijas kara flotes dienestā. 1788. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas dižciltīgajiem. | + | '''fon Veseli''' (vc. ''von Wessel'', kr. ''фон Весель'') – holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Zviedrijā un Norvēģijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir holandiešu jūrnieks Jans Vesels (''Jan Wessel'', ?-?), kurš uzņemts Tronheimas pilsonībā ap 1620. gadu. Viņa dēls Heinrihs Vesels (''Henriks Jansen Wessel'', ?-1682) 1646. gadā saņēma pilsonību Bergenā, bet tā dēls Jans Vesels (''Jan Wessel'', 1646-1716) bija Ringves muižas īpašnieks un Tronheimas [[rātskungs]]. No viņa 18 bērniem viceadmirālis Peter Wessel (1691-1720), 1716. gadā dika iecelts bruņinieka kārtā, bet viceadmirālis Kaspars Vesels (''Caspar Wessel'', 1693-1768) 1720. gadā saņēma dižciltību, turpmāk lietojot uzvārdā "fon" – ''von Wessel''. Baltijas līnijas aizsācējs Heinrihs fon Vesels (''Henrik von Wessel'', ?-?) 1707. gadā stājās Krievijas impērijas kara flotes dienestā. 1788. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas dižciltīgajiem. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://snl.no/Wessel Wessel – Slektsforskning og genealogi // Store norske leksikon] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 20. aprīlis, plkst. 18.01
fon Veseli (vc. von Wessel, kr. фон Весель) - atkarībā no konteksta, divas, savstarpēji neradniecīgas muižniecības dzimtas Kurzemē un Vidzemē.
fon Veseli (vc. von Wessel, kr. фон Весель) – holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Zviedrijā un Norvēģijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir holandiešu jūrnieks Jans Vesels (Jan Wessel, ?-?), kurš uzņemts Tronheimas pilsonībā ap 1620. gadu. Viņa dēls Heinrihs Vesels (Henriks Jansen Wessel, ?-1682) 1646. gadā saņēma pilsonību Bergenā, bet tā dēls Jans Vesels (Jan Wessel, 1646-1716) bija Ringves muižas īpašnieks un Tronheimas rātskungs. No viņa 18 bērniem viceadmirālis Peter Wessel (1691-1720), 1716. gadā dika iecelts bruņinieka kārtā, bet viceadmirālis Kaspars Vesels (Caspar Wessel, 1693-1768) 1720. gadā saņēma dižciltību, turpmāk lietojot uzvārdā "fon" – von Wessel. Baltijas līnijas aizsācējs Heinrihs fon Vesels (Henrik von Wessel, ?-?) 1707. gadā stājās Krievijas impērijas kara flotes dienestā. 1788. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas dižciltīgajiem.
