Atšķirības starp "Vezīrs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Vezīrs''' (no senarābu '' 'āzara - "smaguma nesējs"''; arāb. ''wazīr'', turk. ''vezīr'', angl. ''vizier'', vāc. ''Wesir'', fr. ''vizir'', kr. ''везирь'') - viduslaikos un jaunajos laikos [[Musulmaņi|musulmaņu]] zemēs augstākā ranga ierēdnis, [[dīvāns|dīvāna]] ierēdņu (''ashab ad davavin'') vai valdnieka kancelejas vadītājs (analogs Eiropas [[ministrs|ministram]]), [[Monarhs|monarha]] tuvākais padomdevējs.
+
'''Vezīrs''' (no senarābu '' 'āzara - "smaguma nesējs"''; arāb. ''wazīr'', turk. ''vezīr'', angl. ''vizier'', vāc. ''Wesir'', fr. ''vizir'', kr. ''везирь'') - viduslaikos un jaunajos laikos [[Musulmaņi|musulmaņu]] zemēs augstākā ranga ierēdnis, [[dīvāns|dīvāna]] ierēdņu (''ashab ad davavin'') vai valdnieka kancelejas vadītājs (analogs Eiropas [[ministrs|ministram]]), [[Monarhs|monarha]] tuvākais padomdevējs. Atkarībā no dīvāna, vezīriem bija dažādi statusu nosakošie tituli (piem., ''sadr, dastur, hodža ji, buzurg'' u.c.), bet kā amata simboli kalpoja tintnīca pie jostas un īpaša auduma [[čalma]] (''dastar''). Izejot no rezidences, vezīram pa preikšu nesa 4 apzeltītus pīķus.
  
 
Skat. arī [[lielvezīrs]]
 
Skat. arī [[lielvezīrs]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 22. februāris, plkst. 07.55

Vezīrs (no senarābu 'āzara - "smaguma nesējs"; arāb. wazīr, turk. vezīr, angl. vizier, vāc. Wesir, fr. vizir, kr. везирь) - viduslaikos un jaunajos laikos musulmaņu zemēs augstākā ranga ierēdnis, dīvāna ierēdņu (ashab ad davavin) vai valdnieka kancelejas vadītājs (analogs Eiropas ministram), monarha tuvākais padomdevējs. Atkarībā no dīvāna, vezīriem bija dažādi statusu nosakošie tituli (piem., sadr, dastur, hodža ji, buzurg u.c.), bet kā amata simboli kalpoja tintnīca pie jostas un īpaša auduma čalma (dastar). Izejot no rezidences, vezīram pa preikšu nesa 4 apzeltītus pīķus.

Skat. arī lielvezīrs

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp.

  • Буниятов З.М. Государство хорезмшахов-Ануштегинидов 1097-1231. - Наука: Москва, 1986, 93-94 c.

Resursi internetā par šo tēmu