Atšķirības starp "Vigi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vigi''' (angl. ''Whigs'', no ''Whigamore'' - nicīga skotu puritāņu | + | '''Vigi''' (angl. ''Whigs'', no ''Whigamore'' - nicīga skotu zemnieku [[Puritāņi|puritāņu]] iesauka) - [[Parlaments|Parlamenta]] frakcija [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] XVII-XVIII gs., kuru pamatā veidoja [[protestanti]] un [[monarhija]]s pretinieki no lieltirgotāju un buržuāziskojušās [[aristokrātija]]s kā arī t.s. "jaunaristokrātijas" (kas titulus bija nesen kā nopirkuši vai saņēmuši par nopelniem) pārstāvji. Terminu sāka lietot 1678.-1681. gadu iekšpolitiskās krīzes laikā, kad par ''[[toriji]]em'' sāka dēvēt to Parlamenta deputātu daļu, kas bija pret (''Abhorrers'') apspriesto [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimsa II]] atcelšanu no troņa, savukārt par ''vigiem'' sāka dēvēt tos deputātus, kuri bija par monarhijas likvidēšanu (''Petitioners''). Pēc 1688. gada valsts apvērsuma (t.s. [[Slavenā revolūcija]]) panāca [[Tiesību Bils|Tiesību Bila]] pieņemšanu, nostiprinot Parlamenta varu. ''Vigu'' valdību laiks Anglijā raksturīgs ar korupcijas palielināšanos Parlamentā, valsts parāda palielināšanos, spekulāciju biržā uzplaukumu, katoļu vajāšanu kā arī plašām zemes īpašumu konfiskācijām Īrijā, līdz valdība krita un vairākumu ieguva ''toriji''. Atkal pie varas ''vigi'' nāca (1714.-1762.) [[Džordžs I, Lielbritānijas karalis|Džordža I]] laikā, kad noformējās par [[Politiska partija|politisku partiju]] mūsdienu izpratnē (ar konkrētu ideoloģiju un mērķiem) - var teikt, ka [[Hanoveres dinastija]]i saglabāt troni palīdzēja tikai ''vigu'' atbalsts un to līdera Roberta Volpola (''Sir Robert Walpole'') diplomāta talants. XVIII gs. 60.-80. gados liels skaits ''vigu'' pameta partiju un pievienojās ''torijiem'', ievērojami vājinot partijas ietekmi. Partijas ietekmi atjaunoja 1832. gada Parlamenta reforma, kas tajā pielaida jauno rūpnieku un tirdzniecības aprindu pārstāvjus. XIX gs. vidu, uzņemot savās rindās virkni mazāku politisko partiju, ''vigi'' transformējās par "Liberālo partiju" (''The Liberal Party'' - nosaukums lietots jau kopš 1839. gadā, tā dēvējot ''vigu'' un radikāļu koalīciju). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Williams В. The Whig supremacy 1714-1760. - Oxford, 1962 | * Williams В. The Whig supremacy 1714-1760. - Oxford, 1962 | ||
| − | ---- | + | * Carswell J. Old Cause: Three Biographical Studies In Whiggism. - Cresset Press, 1954; ISBN 1499591837 |
| + | * Dickinson H.T. Walpole and the Whig Supremacy. - English Universities Press, London, 1973 | ||
| + | * Warren M. Elofson. The Rockingham Connection and the Second Founding of the Whig Party 1768-1773. - McGill Queen's University Press, 1996 | ||
| + | * William Anthony Hay. The Whig Revival: 1808-1830. - Palgreave Macmillan, 2005; ISBN 140391771X | ||
| + | * Mitchell L.G. Charles James Fox and the Disintegration of the Whig Party, 1782-1794. - Oxford University Press, London, 1971 | ||
| + | * Mitchell L.G. The Whig World. - Hambledon & London, London, 2005; ISBN 1-85285-456-1 | ||
| + | * Basil Williams. The Whig Supremacy, 1714-1760. - Clarendon Press, Oxford, 1962 | ||
| + | * Woodward E.L. The Age of Reform, 1815-1870, by E.L. Woodward. - Clarendon Press, Oxford, 1938 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/641802/Whig-Party Whig and Tory - Encyclopædia Britannica] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.freidok.uni-freiburg.de/volltexte/3281/ Leonhard Jörn. True English Guelphs and Gibelines: zum historischen Bedeutungs- und Funktionswandel von "whig" und "tory" im englischen Politikdiskurs seit dem 17. Jahrhundert] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.russiancourier.com/info/history/48327/ Пестов A. Избирательные реформы Британии XVIII - XIX в.] | ||
| + | * [http://lugovoy-k.narod.ru/marx/08/47.htm Карл Маркс. Тори и виги] | ||
| + | * [http://vivovoco.rsl.ru/VV/PAPERS/HISTORY/REFORM.HTM Романова М.И. Парламентская реформа 1832 года в Англии и ее последствия. // Новая и новейшая история. N4, 2005] | ||
| + | * [http://www.vuzlib.net/beta3/html/1/18355/18412/ Формирование парламентской монархии в Англии. / Черниловский З.М. Всеобщая история государства и права] | ||
| + | * [http://www.jourclub.ru/12/90/ Британский парламентаризм в оценке Московских ведомостей (60-80-е 19 века)] | ||
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 19. februāris, plkst. 20.49
Vigi (angl. Whigs, no Whigamore - nicīga skotu zemnieku puritāņu iesauka) - Parlamenta frakcija Anglijas karalistē XVII-XVIII gs., kuru pamatā veidoja protestanti un monarhijas pretinieki no lieltirgotāju un buržuāziskojušās aristokrātijas kā arī t.s. "jaunaristokrātijas" (kas titulus bija nesen kā nopirkuši vai saņēmuši par nopelniem) pārstāvji. Terminu sāka lietot 1678.-1681. gadu iekšpolitiskās krīzes laikā, kad par torijiem sāka dēvēt to Parlamenta deputātu daļu, kas bija pret (Abhorrers) apspriesto Džeimsa II atcelšanu no troņa, savukārt par vigiem sāka dēvēt tos deputātus, kuri bija par monarhijas likvidēšanu (Petitioners). Pēc 1688. gada valsts apvērsuma (t.s. Slavenā revolūcija) panāca Tiesību Bila pieņemšanu, nostiprinot Parlamenta varu. Vigu valdību laiks Anglijā raksturīgs ar korupcijas palielināšanos Parlamentā, valsts parāda palielināšanos, spekulāciju biržā uzplaukumu, katoļu vajāšanu kā arī plašām zemes īpašumu konfiskācijām Īrijā, līdz valdība krita un vairākumu ieguva toriji. Atkal pie varas vigi nāca (1714.-1762.) Džordža I laikā, kad noformējās par politisku partiju mūsdienu izpratnē (ar konkrētu ideoloģiju un mērķiem) - var teikt, ka Hanoveres dinastijai saglabāt troni palīdzēja tikai vigu atbalsts un to līdera Roberta Volpola (Sir Robert Walpole) diplomāta talants. XVIII gs. 60.-80. gados liels skaits vigu pameta partiju un pievienojās torijiem, ievērojami vājinot partijas ietekmi. Partijas ietekmi atjaunoja 1832. gada Parlamenta reforma, kas tajā pielaida jauno rūpnieku un tirdzniecības aprindu pārstāvjus. XIX gs. vidu, uzņemot savās rindās virkni mazāku politisko partiju, vigi transformējās par "Liberālo partiju" (The Liberal Party - nosaukums lietots jau kopš 1839. gadā, tā dēvējot vigu un radikāļu koalīciju).
Literatūra
- Williams В. The Whig supremacy 1714-1760. - Oxford, 1962
- Carswell J. Old Cause: Three Biographical Studies In Whiggism. - Cresset Press, 1954; ISBN 1499591837
- Dickinson H.T. Walpole and the Whig Supremacy. - English Universities Press, London, 1973
- Warren M. Elofson. The Rockingham Connection and the Second Founding of the Whig Party 1768-1773. - McGill Queen's University Press, 1996
- William Anthony Hay. The Whig Revival: 1808-1830. - Palgreave Macmillan, 2005; ISBN 140391771X
- Mitchell L.G. Charles James Fox and the Disintegration of the Whig Party, 1782-1794. - Oxford University Press, London, 1971
- Mitchell L.G. The Whig World. - Hambledon & London, London, 2005; ISBN 1-85285-456-1
- Basil Williams. The Whig Supremacy, 1714-1760. - Clarendon Press, Oxford, 1962
- Woodward E.L. The Age of Reform, 1815-1870, by E.L. Woodward. - Clarendon Press, Oxford, 1938
Resursi internetā par šo tēmu
- Пестов A. Избирательные реформы Британии XVIII - XIX в.
- Карл Маркс. Тори и виги
- Романова М.И. Парламентская реформа 1832 года в Англии и ее последствия. // Новая и новейшая история. N4, 2005
- Формирование парламентской монархии в Англии. / Черниловский З.М. Всеобщая история государства и права
- Британский парламентаризм в оценке Московских ведомостей (60-80-е 19 века)
