Vigi
Vigi (angl. Whigs, no Whigamore - nicīga skotu zemnieku puritāņu iesauka) - Parlamenta frakcija Anglijas karalistē XVII-XVIII gs., kuru pamatā veidoja protestanti un monarhijas pretinieki no lieltirgotāju un buržuāziskojušās aristokrātijas kā arī t.s. "jaunaristokrātijas" (kas titulus bija nesen kā nopirkuši vai saņēmuši par nopelniem) pārstāvji. Terminu sāka lietot 1678.-1681. gadu iekšpolitiskās krīzes laikā, kad par torijiem sāka dēvēt to Parlamenta deputātu daļu, kas bija pret (Abhorrers) apspriesto Džeimsa II atcelšanu no troņa, savukārt par vigiem sāka dēvēt tos deputātus, kuri bija par monarhijas likvidēšanu (Petitioners). Pēc 1688. gada valsts apvērsuma (t.s. Slavenā revolūcija) panāca Tiesību Billa pieņemšanu, nostiprinot Parlamenta varu. Vigu valdību laiks Anglijā raksturīgs ar korupcijas palielināšanos Parlamentā, valsts parāda palielināšanos, spekulāciju biržā uzplaukumu, katoļu vajāšanu kā arī plašām zemes īpašumu konfiskācijām Īrijā, līdz vairākumu ieguva toriji. Atkal pie varas vigi nāca (1714.-1762.) Džordža I laikā, kad noformējās par politisku partiju mūsdienu izpratnē (ar konkrētu ideoloģiju un mērķiem) - var teikt, ka Hanoveres dinastijai saglabāt troni palīdzēja tikai vigu atbalsts un to līdera Roberta Volpola (Sir Robert Walpole) diplomāta talants. XVIII gs. 60.-80. gados liels skaits vigu pameta partiju un pievienojās torijiem, ievērojami vājinot partijas ietekmi. Partijas ietekmi atjaunoja 1832. gada Parlamenta reforma, kas tajā pielaida jauno rūpnieku un tirdzniecības aprindu pārstāvjus. XIX gs. vidu, uzņemot savās rindās virkni mazāku politisko partiju, vigi transformējās par "Liberālo partiju" (The Liberal Party - nosaukums lietots jau kopš 1839. gadā, tā dēvējot vigu un radikāļu koalīciju).
Literatūra
- Williams В. The Whig supremacy 1714-1760. - Oxford, 1962
