Atšķirības starp "Voltērs" versijām
m ("Voltērs Fransuā Marī Aruē" pārdēvēju par "Voltērs") |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimis 1694. gada 21. novembrī Parīzē, [[Notārs|notāra]] ģimenē. Izglītību guvis [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijā. Par pret pastāvošo kārtību paustām satīrām divas reizes apcietināts (1717. un 1725. gadā). Mūža lielāko daļu nodzīvoja ārpus [[Francijas karaliste]]s. Līdzdarbojās [[Didro Denī|Didro]] [[Enciklopēdija|Enciklopēdijā]]. | Dzimis 1694. gada 21. novembrī Parīzē, [[Notārs|notāra]] ģimenē. Izglītību guvis [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijā. Par pret pastāvošo kārtību paustām satīrām divas reizes apcietināts (1717. un 1725. gadā). Mūža lielāko daļu nodzīvoja ārpus [[Francijas karaliste]]s. Līdzdarbojās [[Didro Denī|Didro]] [[Enciklopēdija|Enciklopēdijā]]. | ||
| − | Savos uzskatos [[deists]]. Būdams Ņūtona mehānikas un fizikas piekritējs, atzina, ka pastāv Dievs, kas devis "pirmo grūdienu". Dabas kustība notiek pēc mūžīgiem likumiem, taču Dievs nav atdalāms no dabas, tā nav kāda īpaša substance, bet drīzāk pašai dabai piemītošs darbības princips. Faktiski Voltērs sliecās uz Dieva ("lielā ģeometra") identificēšanu ar dabu. Kritizēja duālismu, atmetot priekšstatus par dvēseli kā īpaša veida substanci. | + | Savos uzskatos [[deists]]. Būdams Ņūtona mehānikas un fizikas piekritējs, atzina, ka pastāv Dievs, kas devis "pirmo grūdienu". Dabas kustība notiek pēc mūžīgiem likumiem, taču Dievs nav atdalāms no dabas, tā nav kāda īpaša substance, bet drīzāk pašai dabai piemītošs darbības princips. Faktiski Voltērs sliecās uz Dieva ("lielā ģeometra") identificēšanu ar dabu. Kritizēja duālismu, atmetot priekšstatus par dvēseli kā īpaša veida substanci. Apziņa, pēc Voltēra domām, ir matērijas īpašība, kas piemīt tikai dzīviem ķermeņiem, ko ar domāšanas spēju apveltījis Dievs. Kritizēdams teoloģisko metafiziku, uzstāja, ka dabu jāpēta zinātniski. Noraidīdams [[Dekarts Renē|Dekarta]] mācību par dvēseli un iedzimtām idejām, viņš par izziņas avotu uzskatīja novērošanu un pieredzi, šajā ziņā par paraugu izvirzot [[Loks Džons|Loka]] materiālistisko pieeju. Zinātnes uzdevums ir objektīvās cēlonības pētīšana. Pieļāva "galīgu cēloņu" pastāvēšanu un domāja, ka pieredze mums liecina par "augstākā saprāta" un Visuma "arhitejkta" pastāvēšanas iespējamību. Politiskajos uzskatos bija krasi pret [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanu]], iestājās par pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, aicināja noteikt īpašumam proporcionālus nodokļus, ieviest vārda brīvību utt. Sabiedrības iedalījumu sociālajos slāņos uzskatīja par nenovēršamu. Par saprātīgāko valsts iekārtu atzina [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālo monarhiju]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 20. jūlijs, plkst. 10.22
Fransuā Marī Aruē jeb Voltērs (François Marie Arouet, dit Voltaire, 1694.-1778.) - literāts, publicists, filosofs, apgaismotājs.
Dzimis 1694. gada 21. novembrī Parīzē, notāra ģimenē. Izglītību guvis jezuītu kolēģijā. Par pret pastāvošo kārtību paustām satīrām divas reizes apcietināts (1717. un 1725. gadā). Mūža lielāko daļu nodzīvoja ārpus Francijas karalistes. Līdzdarbojās Didro Enciklopēdijā.
Savos uzskatos deists. Būdams Ņūtona mehānikas un fizikas piekritējs, atzina, ka pastāv Dievs, kas devis "pirmo grūdienu". Dabas kustība notiek pēc mūžīgiem likumiem, taču Dievs nav atdalāms no dabas, tā nav kāda īpaša substance, bet drīzāk pašai dabai piemītošs darbības princips. Faktiski Voltērs sliecās uz Dieva ("lielā ģeometra") identificēšanu ar dabu. Kritizēja duālismu, atmetot priekšstatus par dvēseli kā īpaša veida substanci. Apziņa, pēc Voltēra domām, ir matērijas īpašība, kas piemīt tikai dzīviem ķermeņiem, ko ar domāšanas spēju apveltījis Dievs. Kritizēdams teoloģisko metafiziku, uzstāja, ka dabu jāpēta zinātniski. Noraidīdams Dekarta mācību par dvēseli un iedzimtām idejām, viņš par izziņas avotu uzskatīja novērošanu un pieredzi, šajā ziņā par paraugu izvirzot Loka materiālistisko pieeju. Zinātnes uzdevums ir objektīvās cēlonības pētīšana. Pieļāva "galīgu cēloņu" pastāvēšanu un domāja, ka pieredze mums liecina par "augstākā saprāta" un Visuma "arhitejkta" pastāvēšanas iespējamību. Politiskajos uzskatos bija krasi pret dzimtbūšanu, iestājās par pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, aicināja noteikt īpašumam proporcionālus nodokļus, ieviest vārda brīvību utt. Sabiedrības iedalījumu sociālajos slāņos uzskatīja par nenovēršamu. Par saprātīgāko valsts iekārtu atzina konstitucionālo monarhiju.
Literatūra par šo tēmu
- Voltērs Fransuā Marī Aruē // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 448.-449. lpp.
