Atšķirības starp "Vrangeli" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Vrangeli''' (''von Wrangell'', kr. ''фон Врангели'') - sena dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk zviedru Vidzemē un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | '''fon Vrangeli''' (''von Wrangell'', kr. ''фон Врангели'') - sena dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk zviedru Vidzemē un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | ||
| − | 1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Heinrihs Vrangelis (''Henricus de Wrangele'', ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (''Johannes de Wrangelæ'', ?-?). 1653. gadā Zviedrijas pulkvedis Hermanis fon Vrangelis kļuva par Ludenhofas [[Brīvkungs|brīvkungu]]. 1664. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. XVII gs. dzimta jau bija sadalījusies 20 līnijās. Vrangelu vīrieši tradicionāli izvēlējās politisko vai militāro karjeru, tās ietekme un varenība pieauga – bez plašiem īpašumiem un virkni savu locekļu kā ietekmīghu politiķu dažādās zemēs, no Vrangelu dzimtas nākuši 7 feldmaršali, 7 admirāli un vairāk nekā 30 ģenerāļi (vienā pašā kaujā pie Poltavas krita 22 fon Vrangelu dzimtas vīrieši). | + | 1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Heinrihs Vrangelis (''Henricus de Wrangele'', ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (''Johannes de Wrangelæ'', ?-?). 1653. gadā Zviedrijas pulkvedis Hermanis fon Vrangelis kļuva par Ludenhofas [[Brīvkungs|brīvkungu]]. 1664. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. XVII gs. beigās dzimta jau bija sadalījusies 20 līnijās. Vrangelu vīrieši tradicionāli izvēlējās politisko vai militāro karjeru, tās ietekme un varenība pieauga – bez plašiem īpašumiem un virkni savu locekļu kā ietekmīghu politiķu dažādās zemēs, no Vrangelu dzimtas nākuši 7 feldmaršali, 7 admirāli un vairāk nekā 30 ģenerāļi (vienā pašā kaujā pie Poltavas krita 22 fon Vrangelu dzimtas vīrieši). |
| + | |||
| + | Baltijā un Krievijā dzīvoja: | ||
| + | * '''Ludenhofas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Ludenhof'') | ||
| + | * '''Lagenas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Lagen'') | ||
| + | * '''Maidelas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Gaus-Maidel'') | ||
| + | * '''Adinalas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Addinal'') | ||
| + | * '''Tolkas līnija''' (''von Wrangell a.d.H. Tolks'') | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 25. aprīlis, plkst. 18.04
fon Vrangeli (von Wrangell, kr. фон Врангели) - sena dāņu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk zviedru Vidzemē un Kurzemes hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa vasalis Heinrihs Vrangelis (Henricus de Wrangele, ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (Johannes de Wrangelæ, ?-?). 1653. gadā Zviedrijas pulkvedis Hermanis fon Vrangelis kļuva par Ludenhofas brīvkungu. 1664. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. XVII gs. beigās dzimta jau bija sadalījusies 20 līnijās. Vrangelu vīrieši tradicionāli izvēlējās politisko vai militāro karjeru, tās ietekme un varenība pieauga – bez plašiem īpašumiem un virkni savu locekļu kā ietekmīghu politiķu dažādās zemēs, no Vrangelu dzimtas nākuši 7 feldmaršali, 7 admirāli un vairāk nekā 30 ģenerāļi (vienā pašā kaujā pie Poltavas krita 22 fon Vrangelu dzimtas vīrieši).
Baltijā un Krievijā dzīvoja:
- Ludenhofas līnija (von Wrangell a.d.H. Ludenhof)
- Lagenas līnija (von Wrangell a.d.H. Lagen)
- Maidelas līnija (von Wrangell a.d.H. Gaus-Maidel)
- Adinalas līnija (von Wrangell a.d.H. Addinal)
- Tolkas līnija (von Wrangell a.d.H. Tolks)
