Atšķirības starp "Vrangeli" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Vrangeli''' (''von Wrangell'', kr. ''фон Врангели'') - sena dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk zviedru Vidzemē un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | '''fon Vrangeli''' (''von Wrangell'', kr. ''фон Врангели'') - sena dāņu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk zviedru Vidzemē un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | ||
| − | 1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Heinrihs Vrangelis (''Henricus de Wrangele'', ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (''Johannes de Wrangelæ'', ?-?). 1625. gadā Zviedrijas [[feldmaršals]] Hermanis Vrangelis (1585-1643) saņēma Elistveres [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu, bet viņa dēls feldmaršals Karls Gustavs Vrangelis 1651. gadā kļuva par Salmas [[Grāfs|grāfu]]. 1653. gadā Zviedrijas pulkvedis Hermanis fon Vrangelis kļuva par Ludenhofas brīvkungu. 1664. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. XVII gs. beigās dzimta jau bija sadalījusies 20 līnijās, no kurām liela daļa bija brīvkungi vai par grāfi. 1747. gadā Vrangelus uzņēma [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1746. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1841. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Vrangeli tradicionāli izvēlējās politisko vai militāro karjeru, tās ietekme un varenība pieauga – bez plašiem īpašumiem un virkni savu locekļu kā ietekmīghu politiķu dažādās zemēs, no Vrangelu dzimtas nākuši 7 feldmaršali, 7 admirāli un vairāk nekā 30 ģenerāļi (vienā pašā kaujā pie Poltavas krita 22 fon Vrangelu dzimtas vīrieši). | + | 1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Heinrihs Vrangelis (''Henricus de Wrangele'', ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (''Johannes de Wrangelæ'', ?-?). 1625. gadā Zviedrijas [[feldmaršals]] Hermanis Vrangelis (1585-1643) saņēma Elistveres [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu, bet viņa dēls feldmaršals Karls Gustavs Vrangelis 1651. gadā kļuva par Salmas [[Grāfs|grāfu]]. 1653. gadā Zviedrijas pulkvedis Hermanis fon Vrangelis kļuva par Ludenhofas brīvkungu. 1664. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. XVII gs. beigās dzimta jau bija sadalījusies 20 līnijās, no kurām liela daļa bija brīvkungi vai par grāfi (20. gs. sākumā – 16 līnijas). 1747. gadā Vrangelus uzņēma [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1746. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1841. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Vrangeli tradicionāli izvēlējās politisko vai militāro karjeru, tās ietekme un varenība pieauga – bez plašiem īpašumiem un virkni savu locekļu kā ietekmīghu politiķu dažādās zemēs, no Vrangelu dzimtas nākuši 7 feldmaršali, 7 admirāli un vairāk nekā 30 ģenerāļi (vienā pašā kaujā pie Poltavas krita 22 fon Vrangelu dzimtas vīrieši). |
Baltijā un Krievijā dzīvoja: | Baltijā un Krievijā dzīvoja: | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 25. aprīlis, plkst. 18.20
fon Vrangeli (von Wrangell, kr. фон Врангели) - sena dāņu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk zviedru Vidzemē un Kurzemes hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa vasalis Heinrihs Vrangelis (Henricus de Wrangele, ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (Johannes de Wrangelæ, ?-?). 1625. gadā Zviedrijas feldmaršals Hermanis Vrangelis (1585-1643) saņēma Elistveres brīvkunga titulu, bet viņa dēls feldmaršals Karls Gustavs Vrangelis 1651. gadā kļuva par Salmas grāfu. 1653. gadā Zviedrijas pulkvedis Hermanis fon Vrangelis kļuva par Ludenhofas brīvkungu. 1664. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. XVII gs. beigās dzimta jau bija sadalījusies 20 līnijās, no kurām liela daļa bija brīvkungi vai par grāfi (20. gs. sākumā – 16 līnijas). 1747. gadā Vrangelus uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1746. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. Vrangeli tradicionāli izvēlējās politisko vai militāro karjeru, tās ietekme un varenība pieauga – bez plašiem īpašumiem un virkni savu locekļu kā ietekmīghu politiķu dažādās zemēs, no Vrangelu dzimtas nākuši 7 feldmaršali, 7 admirāli un vairāk nekā 30 ģenerāļi (vienā pašā kaujā pie Poltavas krita 22 fon Vrangelu dzimtas vīrieši).
Baltijā un Krievijā dzīvoja:
- Ludenhofas līnija (von Wrangell a.d.H. Ludenhof)
- Lagenas līnija (von Wrangell a.d.H. Lagen)
- Maidelas līnija (von Wrangell a.d.H. Gaus-Maidel)
- Adinalas līnija (von Wrangell a.d.H. Addinal)
- Tolkas līnija (von Wrangell a.d.H. Tolks)
