Atšķirības starp "Zīverss Karls fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Karls fon Zīverss ''' (1710.-1770.) - Krievijas impērijas Baltijas provinču muižnieks, politiķis, diplomāts.
 
'''Karls fon Zīverss ''' (1710.-1770.) - Krievijas impērijas Baltijas provinču muižnieks, politiķis, diplomāts.
  
Dzimis 1710 gadā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatora kancelejas darbinieka Joahima Johanna [[Zīversi|fon Zīversa]] (?-1753.) un Ģertrūde Elizabetes fon Ekermanas (''Eckermann'', 1671.-1710.) ģimenē, Somijā, kur ģimene bija patvērusies Ziemeļu kara laikā. Māsa Ģertrūde Elizabete (1704.-1734.) un divi brāļi Eberhards (1705.-1760.) un [[Zīverss Joahims Johanns II fon|Joahims Johanns]]. Informācija par dzīves apstākļiem Somijā ir visai niecīga, taču noprotams, ka dēli šajā periodā saņēmuši labu izglītību. Pēc kara Eberhards palika Somijā, bet tēvs ar pārējo ģimeni atgriezās Igaunijā. Tā kā dzimtas īpašumi bija izpostīti, lai kā gūtu iztiku, Karls stājās brīvkunga  Jakoba Johanna fon Tīzenhauzena (1686.-1749.), kuram piederēja vairākas muižas Rakveres apkaimē, dienestā par kambarsulaini (''Kammerdiener''). Tīzenhauzena muižu kalpotāja amats Karlu neapmierināja, un viņš devās meklēt laimi uz Pēterburgu, kur viņam  uzsmaidīja veiksme. Galvaspilsētā Karls nejauši bija apmeties namā, kurā bieži viesojās Pētera I meitas princeses Elizabetes, vēlākās Krievijas imperatores svītas ļaudis. Jaunais Baltijas muižnieks iepatikās arī nākamajai valdniecei un, nodibinoties savstarpējai sapratnei, K. fon Zīverss tika vispirms  pieņemts princeses pavadoņu svītā (''Vorreiter)'', bet 1735. gadā paaugstināts dienestā par kambarsulaini (''Kafeeschenk''). Karlam lielkņaziene bieži uzticēja atbildīgus diplomātiskos un finansiālos uzdevumus, kuri īpaši pieauga pēc 1741. gada, kad viņa kļuva par Krievijas imperatori. 1742. gadā fon Zīversam piešķīra augsto kambarjunkura rangu, un tajā pašā gadā jaunā amatpersona tika komandēta uz Mēmeli (mūsd. Klaipēda), lai sagaidītu ķeizarienes mirušās māsas Annas dēlu Holšteinas-Gotorpas hercogu Peteru, nākamo Krievijas imperatoru Pēteri III. Pēc kroņprinča sveikšanas, Karls fon Zīverss devās tālāk uz Berlīni, lai Prūsijas karalim Fridriham II pasniegtu Krievijas [[Andreja ordenis|Svētā Andreja ordeni]]. 1745. gadā, kad Krievijas kroņprincis Pēteris precēja Anhaltes-Cērbstas princesi, vēlāko Krievijas ķeizarieni Katrīnu II, jaunais diplomāts fon Zīvers kļuva par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkungu]].
+
Dzimis 1710 gadā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatora kancelejas darbinieka Joahima Johanna [[Zīversi|fon Zīversa]] (?-1753.) un Ģertrūde Elizabetes fon Ekermanas (''Eckermann'', 1671.-1710.) ģimenē, Somijā, kur ģimene bija patvērusies Ziemeļu kara laikā. Māsa Ģertrūde Elizabete (1704.-1734.) un divi brāļi Eberhards (1705.-1760.) un [[Zīverss Joahims Johanns II fon|Joahims Johanns]]. Informācija par dzīves apstākļiem Somijā ir visai niecīga, taču noprotams, ka dēli šajā periodā saņēmuši labu izglītību. Pēc kara Eberhards palika Somijā, bet tēvs ar pārējo ģimeni atgriezās Igaunijā. Tā kā dzimtas īpašumi bija izpostīti, lai kā gūtu iztiku, Karls stājās brīvkunga  Jakoba Johanna fon Tīzenhauzena (1686.-1749.), kuram piederēja vairākas muižas Rakveres apkaimē, dienestā par kambarsulaini (''Kammerdiener''). Tīzenhauzena muižu kalpotāja amats Karlu neapmierināja, un viņš devās meklēt laimi uz Pēterburgu, kur viņam  uzsmaidīja veiksme. Galvaspilsētā Karls nejauši bija apmeties namā, kurā bieži viesojās Pētera I meitas princeses Elizabetes, vēlākās Krievijas imperatores svītas ļaudis. Jaunais Baltijas muižnieks iepatikās arī nākamajai valdniecei un, nodibinoties savstarpējai sapratnei, K. fon Zīverss tika vispirms  pieņemts princeses pavadoņu svītā (''Vorreiter)'', bet 1735. gadā paaugstināts dienestā par kambarsulaini (''Kafeeschenk''). Karlam lielkņaziene bieži uzticēja atbildīgus diplomātiskos un finansiālos uzdevumus, kuri īpaši pieauga pēc 1741. gada, kad viņa kļuva par Krievijas imperatori. 1742. gadā fon Zīversam piešķīra augsto kambarjunkura rangu, un tajā pašā gadā jaunā amatpersona tika komandēta uz Mēmeli (mūsd. Klaipēda), lai sagaidītu ķeizarienes mirušās māsas Annas dēlu Holšteinas-Gotorpas hercogu Peteru, nākamo Krievijas imperatoru Pēteri III. Pēc kroņprinča sveikšanas, Karls fon Zīverss devās tālāk uz Berlīni, lai Prūsijas karalim Fridriham II pasniegtu Krievijas [[Andreja ordenis|Svētā Andreja ordeni]]. 1745. gadā, kad Krievijas kroņprincis Pēteris precēja Anhaltes-Cērbstas princesi, vēlāko Krievijas ķeizarieni Katrīnu II, jaunais diplomāts fon Zīvers kļuva par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkungu]]. 1744. gadā Elizabete dāvināja ģenerālim, Vasilijam Saltikovam Bērzaunes muižu, kuru jaunais īpašnieks drīz vien atdeva kambarjunkuram Karlam fon Zīversam (1754. gadā brīvkungs K. fon Zīverss Bērzauni pārdeva ģenerālleitnantam, grāfam Andreasam fon Manteifelim-Scēgem (''Baron von Manteuffel genannt Szöge'')). 1744. gadā karls no galma virsceremonijmeistara grāfa Canti (''Zanty'') nopirka Rencēnu muižu, bez tam Karlam fon Zīversam jau piederēja Valmieras muižas rentes tiesības. 1752. gadā brīvkungs Karls fon Zīverss iesniedza dokumentus Vidzemes bruņniecības solam, kur bez sarežģījumiem tika uzņemts. 
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. augusts, plkst. 07.13

barons

Karls fon Zīverss (1710.-1770.) - Krievijas impērijas Baltijas provinču muižnieks, politiķis, diplomāts.

Dzimis 1710 gadā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatora kancelejas darbinieka Joahima Johanna fon Zīversa (?-1753.) un Ģertrūde Elizabetes fon Ekermanas (Eckermann, 1671.-1710.) ģimenē, Somijā, kur ģimene bija patvērusies Ziemeļu kara laikā. Māsa Ģertrūde Elizabete (1704.-1734.) un divi brāļi Eberhards (1705.-1760.) un Joahims Johanns. Informācija par dzīves apstākļiem Somijā ir visai niecīga, taču noprotams, ka dēli šajā periodā saņēmuši labu izglītību. Pēc kara Eberhards palika Somijā, bet tēvs ar pārējo ģimeni atgriezās Igaunijā. Tā kā dzimtas īpašumi bija izpostīti, lai kā gūtu iztiku, Karls stājās brīvkunga Jakoba Johanna fon Tīzenhauzena (1686.-1749.), kuram piederēja vairākas muižas Rakveres apkaimē, dienestā par kambarsulaini (Kammerdiener). Tīzenhauzena muižu kalpotāja amats Karlu neapmierināja, un viņš devās meklēt laimi uz Pēterburgu, kur viņam uzsmaidīja veiksme. Galvaspilsētā Karls nejauši bija apmeties namā, kurā bieži viesojās Pētera I meitas princeses Elizabetes, vēlākās Krievijas imperatores svītas ļaudis. Jaunais Baltijas muižnieks iepatikās arī nākamajai valdniecei un, nodibinoties savstarpējai sapratnei, K. fon Zīverss tika vispirms pieņemts princeses pavadoņu svītā (Vorreiter), bet 1735. gadā paaugstināts dienestā par kambarsulaini (Kafeeschenk). Karlam lielkņaziene bieži uzticēja atbildīgus diplomātiskos un finansiālos uzdevumus, kuri īpaši pieauga pēc 1741. gada, kad viņa kļuva par Krievijas imperatori. 1742. gadā fon Zīversam piešķīra augsto kambarjunkura rangu, un tajā pašā gadā jaunā amatpersona tika komandēta uz Mēmeli (mūsd. Klaipēda), lai sagaidītu ķeizarienes mirušās māsas Annas dēlu Holšteinas-Gotorpas hercogu Peteru, nākamo Krievijas imperatoru Pēteri III. Pēc kroņprinča sveikšanas, Karls fon Zīverss devās tālāk uz Berlīni, lai Prūsijas karalim Fridriham II pasniegtu Krievijas Svētā Andreja ordeni. 1745. gadā, kad Krievijas kroņprincis Pēteris precēja Anhaltes-Cērbstas princesi, vēlāko Krievijas ķeizarieni Katrīnu II, jaunais diplomāts fon Zīvers kļuva par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas brīvkungu. 1744. gadā Elizabete dāvināja ģenerālim, Vasilijam Saltikovam Bērzaunes muižu, kuru jaunais īpašnieks drīz vien atdeva kambarjunkuram Karlam fon Zīversam (1754. gadā brīvkungs K. fon Zīverss Bērzauni pārdeva ģenerālleitnantam, grāfam Andreasam fon Manteifelim-Scēgem (Baron von Manteuffel genannt Szöge)). 1744. gadā karls no galma virsceremonijmeistara grāfa Canti (Zanty) nopirka Rencēnu muižu, bez tam Karlam fon Zīversam jau piederēja Valmieras muižas rentes tiesības. 1752. gadā brīvkungs Karls fon Zīverss iesniedza dokumentus Vidzemes bruņniecības solam, kur bez sarežģījumiem tika uzņemts.

Literatūra par šo tēmu

  • Baltiņš, Jānis. Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā. // Cēsu un Vidzemes novada vēsture. III. Rakstu krājums. - Cēsu pašvaldības aģentūra, Vidzemes vēstures un tūrisma centrs: Cēsis, 2005.