Atšķirības starp "Zellis" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Zellis''' (vc. ''Geselle'', an. ''journeyman'', kr. ''подмастерий'') - | + | '''Zellis''' (vc. ''Geselle'', an. ''journeyman'', kr. ''подмастерий'') - nediplomēts amatnieks Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, kurš vēl apgūst amata smalkumus paša [[Meistars|meistara]] vadībā. Par zelli kļūst pēc [[Māceklis|mācekļa]] gadiem - zellis ne tikai mācījās tālāk, bet arī jau strādāja algotu darbu pie sava meistara un, izstrādājot tā saucamo meistarstiķi, pats varēja kļūt par meistaru. Vairāku amatu noteikumi prasīja, lai zellis noteikti būtu pilnveidojis savas prasmes ārzemju ceļojumos. Šādus ceļojošus amatniekus sauca par '''vanderzeļļiem''' (no vācu “wandern” – ceļot). |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | Bija amati, kuru zellim, lai kļūtu par meistaru, bija jāsasniedz zināmu finansiālo stāvokli, lai novērtētāji redzētu, vai viņš var atļauties iegādāties īpašumu un darbarīkus. Tā nu cilvēks nelielās turības dēļ visu mūžu, neskatoties uz savām profesionālajām prasmēm, varēja visu mūžu būt zellis meistara pakļautībā. Dažu amatu noteikumi reglamentēja arī zeļļu ģimenes dzīvi. Piemēram, 15. gs. sākumā Rīgā kurpnieka amatu zeļļi drīkstēja precēties tikai ar tādām sievietēm, kuru ģimenes jau bija piederīgas kurpnieku vai ādmiņu amatam. Tā kā tikai meistari bija pilntiesīgi cunftes locekļi, visai bieši zeļļi cunftes ietvaros dibināja '''zeļļu brālības''' savu interešu aizstāvībai. Tomēr ''zeļļi'' nedrīkstēja noturēt savas brālības sēdes bez meistara klātbūtnes, tāpat ''zeļļu'' brālības kases atslēgas atradās meistara rokās. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/004.htm Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/004.htm Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 13. jūlijs, plkst. 19.14
Zellis (vc. Geselle, an. journeyman, kr. подмастерий) - nediplomēts amatnieks Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, kurš vēl apgūst amata smalkumus paša meistara vadībā. Par zelli kļūst pēc mācekļa gadiem - zellis ne tikai mācījās tālāk, bet arī jau strādāja algotu darbu pie sava meistara un, izstrādājot tā saucamo meistarstiķi, pats varēja kļūt par meistaru. Vairāku amatu noteikumi prasīja, lai zellis noteikti būtu pilnveidojis savas prasmes ārzemju ceļojumos. Šādus ceļojošus amatniekus sauca par vanderzeļļiem (no vācu “wandern” – ceļot).
Bija amati, kuru zellim, lai kļūtu par meistaru, bija jāsasniedz zināmu finansiālo stāvokli, lai novērtētāji redzētu, vai viņš var atļauties iegādāties īpašumu un darbarīkus. Tā nu cilvēks nelielās turības dēļ visu mūžu, neskatoties uz savām profesionālajām prasmēm, varēja visu mūžu būt zellis meistara pakļautībā. Dažu amatu noteikumi reglamentēja arī zeļļu ģimenes dzīvi. Piemēram, 15. gs. sākumā Rīgā kurpnieka amatu zeļļi drīkstēja precēties tikai ar tādām sievietēm, kuru ģimenes jau bija piederīgas kurpnieku vai ādmiņu amatam. Tā kā tikai meistari bija pilntiesīgi cunftes locekļi, visai bieši zeļļi cunftes ietvaros dibināja zeļļu brālības savu interešu aizstāvībai. Tomēr zeļļi nedrīkstēja noturēt savas brālības sēdes bez meistara klātbūtnes, tāpat zeļļu brālības kases atslēgas atradās meistara rokās.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.
