Zemnieku reforma Krievijā

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 21. janvāris, plkst. 09.31, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zemnieku reforma Krievijā (kr. Крестьянская реформа в России) - Krievijas impērijā 1861. gadā īstenotas reformas - zemnieku brīvlaišana, - kuras rezultātā valstī tika likvidēta dzimtbūšana.

1857. gadā šīs reformas sagatavošanai tika izveidota īpaša komiteja, kuras izstrādāto projektu dokumentus 1861. gada 19. februārī (p.v.st.) parakstīja imperators Aleksandrs II. Reformu pamatā bija "Manifests par dzimtbūšanas atcelšanu" un "Nolikums par zemniekiem, kas atbrīvoti no dzimtbūtnieciskās atkarības" (ko veidoja 17 atsevišķi akti). Igaunijas guberņas likums tika parakstīts 23.05.1816., Kurzemes guberņai - 25.08.1817., Vidzemes guberņai - 26.03.1819. (Kurzemē un Vidzemē zemnieku reforma tika pilnībā pabeigta 23.04.1832.). Baltijas guberņās spēja īstenot reformu ātrāk, jo bija attīstīts administratīvās struktūras, kas spēja pārņemt no muižniecības administratīvās, tiesu un fiskālās funkcijas, savukārt Iekškrievijā ierēdniecības aparāts veidojās tikai 1830 gados, tāpēc tur zemnieku brīvlaišanu nācās īstenot vēlāk, kad valsts pārvalde bija tam gatava. Latgalē zemnieku brīvlaišana notika līdz ar pārējām Iekškrievijas guberņām uz 1861. gadā pieņemto likumu pamata. Zemnieki ieguva brīvību un tiesības rīkoties ar savu īpašumu, bet zeme palika iepriekšējo īpašnieku rokās. Muižu īpašniekiem bija jāiedala zemniekiem apstrādājamās zemes gabalus, ko tiem laika gaitā bija jāizpērk, lai iegūtu savā īpašumā. Līdz zemes izpirkšanai zemnieki bija daļēji atkarīgi, jo par tiesībām apstrādāt zemi, tiem bija jāturpina pildīt klaušas (klaušu noma) vai jāmaksā obroks. Tika saglabātas ciema kopienas - zemniekiem iedalītā zeme parasti kļuva par visas kopienas lietošanā esošu zemi, bet pēc tās izpirkšanas par kopienas īpašumu (izstāšanās iespējas bija ierobežotas). Reformu īstenoja t.s. mierstarpnieki, kuri kontrolēja reformas īstenošanu konkrētajā muižā. XIX gs. 60. gados zemnieku materiālais stāvoklis bija tā nostabilizējies, ka daudzi sāka izpirkt zemi no muižu īpašniekiem.

Skat, arī: Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 281., 286. lpp.

  • Крестьянская реформа в России 1861 года. Сборник законодательных актов / под ред. К.А.Софроненко. - ГИЮЛ: Москва, 1954. - 318 с.
  • Великая реформа. Русское общество и крестьянский вопрос в прошлом и настоящем. В 6 т. - изд-во товарищества И. Д. Сытина: Москва, 1911
  • Захарова Л.Г. Самодержавие и отмена крепостного права в России, 1856-1861. - Москва, 1984
  • Томсинов В.А. Подготовка крестьянской реформы 1861 года в России. // Крестьянская реформа 1861 года в России / Сост. В.А. Томсинов. - Зерцало: Москва, 2012. С. XV-XCVIII
  • Как окончательно выкупать земли, получать данные и утверждаться в правах наследства в крестьянском быту. / Сост. В.К.Масальский - Минск, 1883

Resursi internetā par šo tēmu