Atšķirības starp "Zibergi cu Višlingeni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Zibergi cu Višlingeni''' (''on Syberg zu Wischlingen'', kr. ''фон Штрик'') - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - ''Grafschaft Mark'') [[bruņniecība]]s dzimtas Višlingenu līnijas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]]. | fon '''Zibergi cu Višlingeni''' (''on Syberg zu Wischlingen'', kr. ''фон Штрик'') - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - ''Grafschaft Mark'') [[bruņniecība]]s dzimtas Višlingenu līnijas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]]. | ||
| − | Baltijas līnijas aizsācējs bija | + | Baltijas līnijas aizsācējs bija Jirgens (''Jürgen von Syberg'', ?-1517), kurš ieradās Livonijā, kļūstot par [[Livonijas Ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasali]]. (precējies ar Annu fon Pletenbergu). 1620. gadā Zibergi cu Višlingeni ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša Ziberga cu Višlingena (1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai Helēnai atļāva, pēc kāzām ar Mihailu [[Broeli-Plāteri|Plāteru]] (1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā izveidojot [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] atzaru. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 1. decembris, plkst. 19.05
fon Zibergi cu Višlingeni (on Syberg zu Wischlingen, kr. фон Штрик) - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - Grafschaft Mark) bruņniecības dzimtas Višlingenu līnijas vācbaltiešu atzars Livonijā.
Baltijas līnijas aizsācējs bija Jirgens (Jürgen von Syberg, ?-1517), kurš ieradās Livonijā, kļūstot par Ordeņa vasali. (precējies ar Annu fon Pletenbergu). 1620. gadā Zibergi cu Višlingeni ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša Ziberga cu Višlingena (1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai Helēnai atļāva, pēc kāzām ar Mihailu Plāteru (1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā izveidojot Plāteru-Zībergu atzaru.
