Atšķirības starp "Zibergi cu Višlingeni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Syberg_zu_Wischlingen_Wappen.png|right|thumb|200px|fon]]
+
[[Attēls:SybergZuWischlingen_Wappen.png|right|thumb|200px|fon]]
 
[[Attēls:Syberg_zu_Wischlingen_Grafen_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]]
 
[[Attēls:Syberg_zu_Wischlingen_Grafen_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]]
 
fon '''Zibergi cu Višlingeni''' (''on Syberg zu Wischlingen'', kr. ''фон Зиберг-Вишлинген'') - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - ''Grafschaft Mark'') [[bruņniecība]]s dzimtas t.s. Višlingenu atzars [[Livonija|Livonijā]].
 
fon '''Zibergi cu Višlingeni''' (''on Syberg zu Wischlingen'', kr. ''фон Зиберг-Вишлинген'') - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - ''Grafschaft Mark'') [[bruņniecība]]s dzimtas t.s. Višlingenu atzars [[Livonija|Livonijā]].

Versija, kas saglabāta 2017. gada 1. decembris, plkst. 20.14

fon
grāfi

fon Zibergi cu Višlingeni (on Syberg zu Wischlingen, kr. фон Зиберг-Вишлинген) - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - Grafschaft Mark) bruņniecības dzimtas t.s. Višlingenu atzars Livonijā.

Baltijas līnijas aizsācējs bija Višlingenas kungs Jirgens (Jürgen (Georg) von Syberg, 1477-1548), precējies ar Annu fon Pletenbergu, kurai pūrā nāca līdzi arī īpašumi Livonijā. Tā jaunākais dēls Bertolds (Berthold I. von Syberg, ?-1624) 1562. gadā pārcēlās uz dzīvi Livonijā pavisam. 1620. gadā Zibergi cu Višlingeni ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša (Johann Thaddaeus von Syberg-Wischlingen, 1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai (Isabella Helena von Syberg-Wischlingen, 1785-1849) atļāva, pēc kāzām ar Mihailu Plāteru (Michael Graf von dem Broel genannt Plater, 1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā iaizsākot Plāteru-Zibergu dzimtu.

Literatūra par šo tēmu

  • Wittkamp A. Haus Wischlingen. // Heimatspiegel, Beilage der Dortmunder Nord-West-Zeitung, Nr. 51, 1958.