Atšķirības starp "Zibergi cu Višlingeni" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Baltijas līnijas aizsācējs bija Višlingenas kungs Jirgens (''Jürgen (Georg) von Syberg'', 1477-1548), precējies ar Annu fon Pletenbergu, kurai pūrā nāca līdzi arī īpašumi Livonijā. Tā mazdēls Bertolds (''Berthold I. von Syberg'', ?-1624) 1562. gadā pārcēlās uz dzīvi Livonijā pavisam un, nebūdams [[Livomnijas Ordenis|Ordeņa]] brālis, turpināja dzimtu. 1620. gadā Zibergi cu Višlingeni ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša (''Johann Thaddaeus von Syberg-Wischlingen'', 1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai (''Isabella Helena von Syberg-Wischlingen'', 1785-1849) atļāva, pēc kāzām ar Mihailu [[Broeli-Plāteri|Plāteru]] (''Michael Graf von dem Broel genannt Plater'', 1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā iaizsākot [[Plāteri-Zibergi|Plāteru-Zibergu]] dzimtu. | Baltijas līnijas aizsācējs bija Višlingenas kungs Jirgens (''Jürgen (Georg) von Syberg'', 1477-1548), precējies ar Annu fon Pletenbergu, kurai pūrā nāca līdzi arī īpašumi Livonijā. Tā mazdēls Bertolds (''Berthold I. von Syberg'', ?-1624) 1562. gadā pārcēlās uz dzīvi Livonijā pavisam un, nebūdams [[Livomnijas Ordenis|Ordeņa]] brālis, turpināja dzimtu. 1620. gadā Zibergi cu Višlingeni ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša (''Johann Thaddaeus von Syberg-Wischlingen'', 1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai (''Isabella Helena von Syberg-Wischlingen'', 1785-1849) atļāva, pēc kāzām ar Mihailu [[Broeli-Plāteri|Plāteru]] (''Michael Graf von dem Broel genannt Plater'', 1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā iaizsākot [[Plāteri-Zibergi|Plāteru-Zibergu]] dzimtu. | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas [[pilskomturs]] (''Hauskomtur'') Jaspers (''Jasper von Syberg zu Wischlingen'', ?-1571); Cēsu (''Venden'') pilskomturs Georgs fon Zibergs cu Višlingens (?-?); | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas [[pilskomturs]] (''Hauskomtur'') Jaspers (''Jasper von Syberg zu Wischlingen'', ?-1571); Cēsu (''Venden'') pilskomturs, Daugavpils (''Dunaburg'') komturs (1558-1559) Georgs fon Zibergs cu Višlingens (''Georg von Syberg zu Wischlingen'', ?-?); |
| − | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas | + | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bebrenes, Līksnas, Vecsubates (''Alt-Subbath'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 1. decembris, plkst. 20.48
fon Zibergi cu Višlingeni (on Syberg zu Wischlingen, kr. фон Зиберг-Вишлинген) - senas fon Zibergu (Markas grāfiste - Grafschaft Mark) bruņniecības dzimtas t.s. Višlingenu atzars Livonijā.
Baltijas līnijas aizsācējs bija Višlingenas kungs Jirgens (Jürgen (Georg) von Syberg, 1477-1548), precējies ar Annu fon Pletenbergu, kurai pūrā nāca līdzi arī īpašumi Livonijā. Tā mazdēls Bertolds (Berthold I. von Syberg, ?-1624) 1562. gadā pārcēlās uz dzīvi Livonijā pavisam un, nebūdams Ordeņa brālis, turpināja dzimtu. 1620. gadā Zibergi cu Višlingeni ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtai izveidojās divas līnijas - Kurzemes un Lietuvas. Lietuvas līnija aprāvās līdz ar Tadeuša (Johann Thaddaeus von Syberg-Wischlingen, 1739-1806) nāvi. Lai saglabātu dzimtas uzvārdu un titulu, Krievijas imperators 1803. gadā tā meitai Izabellai (Isabella Helena von Syberg-Wischlingen, 1785-1849) atļāva, pēc kāzām ar Mihailu Plāteru (Michael Graf von dem Broel genannt Plater, 1777-1863), veidot dubultuzvārdu, tā iaizsākot Plāteru-Zibergu dzimtu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas pilskomturs (Hauskomtur) Jaspers (Jasper von Syberg zu Wischlingen, ?-1571); Cēsu (Venden) pilskomturs, Daugavpils (Dunaburg) komturs (1558-1559) Georgs fon Zibergs cu Višlingens (Georg von Syberg zu Wischlingen, ?-?);
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bebrenes, Līksnas, Vecsubates (Alt-Subbath) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Wittkamp A. Haus Wischlingen. // Heimatspiegel, Beilage der Dortmunder Nord-West-Zeitung, Nr. 51, 1958.
